My Robber (h.s)

1.2| Spēlē man līdzi

[Chapter twelve]

-Par,ko jūs ar Kristanu runājāt?-Jautāju novēršoties no televizora.

Harijs pagriezās pret mani un noraidoši papurināja galvu.
-Neko īpašu-Harijs noteica, kaut ko apdomājot.

Apmetu acis uz riņķi pievēršoties atpakaļ televizoram. Pēc īsa brīža Harijs paskatījās uz mani,nenovēršot savu skatienu.

-Džeida,tu uzticētos Kristanam,ja es viņu pieņemtu atpakaļ?-Harijs jautāja saraucis uzacis.Es viņu uzlūkoju bez emocijām.

-Vairāk nekā viņiem,jā-Noteicu norādot ar roku uz mājas durvju pusi,aiz kurām atradās vīri.Harijs apmeta acis uz riņķi smagi nopūšoties.

-Tu viņu uzņemsi atpakaļ?-Jautāju paskatoties uz televizoru. -Es vēl apdomāju šo ideju-Harijs noteica un piecēlies no dīvāna izgāja ārā no viesistabas.

Izbraucu cauri ar roku saviem matiem. Nožāvājos pieceļoties no dīvāna. Ejot ārā no viesistabas uz savu istabu Džerijs ar Klaudiju ienāca mājā.

-Hey Džeida tu zini,kur šobrīt ir Harijs?-Klaudija jautāja pamanot mani.

-Es nezinu,vai nu savā istabā vai birojā,ja nav tad es patiešām nezinu-Noteicu paraustot plecus.

-Paldies-Klaudija noteica un ar Džeriju uzreiz devās uz Harija biroja pusi.

Ieejot istabā es paņēmu dvieli un jaunu apakšveļu. Iesoļoju vannasistabā  un noğērbusies nost pagāju zem tekošā siltā ūdens.

Harija POV.

-Tu tad viņu taisies pieņemt atpakaļ?-Džerijs jautāja saraucot uzacis. Es pamāju ar galvu,apstiprinot otro reizi manu atbildi.

-Ko tu darīsi,ja atkal viņš aizvedīs viņu pie Džona?-Klaudija jautāja paceļot vienu uzaci uz augšu.

-Nekas tāds vairs nenotiks,es ar viņu to jau izrunājām-Noteicu pieceļoties no krēsla nostājoties priekšā Džerijam un Klaudijai.

-Kad viņš būs atpakaļ?-Džerijs jautāja ieskatoties man acīs.

-Sākot no rītdienas rīta viņš atkal atsāks strādāt par apsargu šajā mājā-Noteicu.

-Džeida ar to samierināsies uzzinot,ka Kristans rīt jau būs atpakaļ?-Klaudija jautāja.

-Cerams,viņa pati teica,lai dodu otro iespēju,gan jau ka samierināsies-Noteicu paejot viņiem garām.-Jūs redējāt Džeidu pirms atnācāt pie manis?-Jautāju.

-Viņa uzgāja augšā pa trepēm-Klaudija atteica apgriežoties ar skatu pret mani.

-Ejiet uz viesistabu es drīz atnākšu-Teicu izejot no sava biroja. Uzgāju augšā pa kāpnēm ieejot Džeidas istabā.

-Tu esi dzirdējis par pieklauvēšanu pirms atver vaļā citu istabu durvis?-Džeida teica iznākusi tikko no dušas aptinusi apkārt tikai dvieli.

Es pasmaidīju nopētot viņu no kājām līdz augšai. -Es tev vēlējos,kaut ko pateikt-Noteicu.

-Tas nevar pagaidīt,kamēr es apğērbšos?-Džeida jautāja saraucot uzacis.

-Es tev to ārī varu pateikt tagad,tas neaizņems ilgu laiku-Teicu atspiežoties pret sienu. -Kristans no rītdienas sāks atkal strādāt šeit par apsargu-Noteicu un izgāju no istabas.

Nogāju lejā pa trepēm pie Džerija un Klaudijas,kuri mani gaidīja viesistabā.
Paņēmu no Džerija alus bundžu apsēžoties blakus Klaudijai.

-Spēlē man līdzi,kad viņa ienāk iekšā-Teicu paskatoties uz Klaudiju,kura par atbildi pamāja ar galvu.

-Tu esi muļķis,Harij-Džerijs teica iesmejoties. -Es tikai vēlos kaut ko pārbaudīt-Atteicu un pasmaidīju ieraugot Džeidu ienākam istabā.

Džeidas POV.

Tiklīdz Harijs bija izgājis no manas guļamistabas es ātri uzvilku apakšveļu un drēbes. Sataisīju matus copē un izgāju no istabas,dodoties lejā pa trepēm.

Ieejot viesistabā visi trīs mani uzlūkoja. Ignorējot,ka viņi mani vēro es piegāju pie dīvāna un apsēdos blakām Džerijam.

-Esiet uzzinājuši,kaut ko jaunu par Džonu?-Harijs jautāja paskatoties uz Džeriju.

-Viņš ir nozudis gandrīz ar galiem,bet mēs viņu vēl meklējam-Džerijs noteica.

Es uzlūkoju Hariju plaukstu kuru viņš bija uzlicis Klaudijai uz kājas. Saraucu uzacis paskatoties uz Hariju. Klaudija ar Hariju saskatījās un pasmaidīja.

-Umm-Teicu savelkot lūpas vienā līnijā. Visi trīs paskatījās uz mani un es strauji novērsos no Harija un Klaudijas. -Es varētu arī dabūt to,ko jūs dzerat?-Jautāju skatoties uz Džeriju.

-Protams-Džerijs noteica padodot man skārdeņa bundžu. -Tu nedzeri alkoholu-Harijs teica pievēršot manu skatienu.

-Nenāks par ļaunu viena bundža-Noteicu atverot to vaļā un iemalkojot šķidrumu.

Harijs ar Klaudiju sāka koķetēt. Es jutos nedaudz dīvaini un mēğināju novērsties no viņiem abiem runājot ar Džeriju.

Biju greizsirdīga uz Klaudiju un es pat nezinu,kāpēc. Centos to noslēpt,kas man īsti labi nekad nepadodas.

-Džerij-Teicu padzerot vēl vienu malku no alus. -Var būt iespēja,ka Džons vai kāds no viņa vīriem atrodas te pat pie mājas?-Čukstus jautāju.

Džerijs noraidoši pamāja ar galvu. -Ja būtu tad viņš vai viņi būtu pamanīti-Džerijs noteica. -Kāpēc tu jautā?-Viņš jautāja.

-Tā pat vien-Noteicu vārgi uzsmaidot.

Harijs ar Klaudiju piecēlās no dīvāna un piegāja pie tumbām uzslēdzot dziesmu. Es ar Džeriju paskatījāmies uz viņiem.

Harijs paskatījās uz mani un tad uz Klaudiju liecoties viņai nedaudz tuvāk. Es nedaudz aizrijos ar alu un noliekot bundžu uz galda virsmas piecēlos strauji kājās.

-Es...es iešu uz savu istabu-Noteicu un izgāju no viesistabas. Uzskrēju augšā pa trepēm iesteidzoties guļamistabā.
Iekritu gultā ar seju spilvenā.

Kas ar tevi notiek Džeida. Tu esi greizsirdīga uz Klaudiju tikai tāpēc,ka Harijs ar viņu koķetēja un grasījās noskūpstīt. Saņem sevi rokās tev viņš tik un tā nepatīk.

Varbūt nedaudz. Vairāk nekā tikai nedaudz. Džeida,kas ar tevi notiek,tev ir puisis un tu domā par Hariju.

Izdzirdot kā mājas durvis aizveras es sapratu,ka Džerijs un Klaudija ir prom un šajā mājā atrodamies tikai es ar Hariju.