-Stāviet-Iekliedzos asarām acīs,pati nezinot,ko es daru.
-Tas viss ir pārpratums-Teicu pieejot pie policistiem un Harija.
-Mazā,ko tu dari-Lūkass iesaucās nesaprašanā.
Piegāju pie Harija ieskatoties viņa zaļajās acīs. Noslaucīju piedurknē asaras.
...
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Lūkasa POV.
-Sazvani Džonu un paziņo viņam jaunumus, es sazināšos ar kruķiem- ﹰEs saku Kornēlijai, kura virsū uz savu augumu velk kleitu.
Es izeju no istabas, atstājot viņu vienu apgaismotajā telpā. Es nekavējot lieki laiku, zvanu izmeklētājam par jaunākiem notikumiem, lai viņš būtu lietas kursā un palīdzētu atgūt Džeidu atpakaļ, pie savas mātes.
-Labrīt, izmeklētājs O'Konello, kā varu izpalīdzēt- pēc pāris pīkstieniem atbild izmeklētājs.
-Es zvanu sakarā ar Džeidas Seirones lietu-Es nosaku. -Tik tikko tika atsūtīta atrašanās vieta un uz kurieni brauc.-Es saku.
-Atsūtiet viņas atrašanās vietu, lai nekavējoties varu aizsūtīt ceļā komandu un ja nepieciešams sazināties ar tuvējo policijas iecirkni-O'Konello saka.
Novelku īsu 'mhm' un pirms nometu klausuli pasakos vīrietim un tad izdaru viņa teikto.
-Džons ir informēts-Kornēlija saka, iznākot no istabas ar telefonu viņas rokā.
Džeidas POV.
Visu ceļa gabalu, ko esam jau nobraukuši Harijs pavada klusumā, iegrimstot savās domās, līdz viņš paņem rokās telefonu un zvana Džerijam.
-Paskaties tuvākos reisus,kas iziet tuvāko trīs stundu laikā-Harijs saka un turpina. -Un sazinies ar mani, kad to esi izdarījis-
-Protams.-Džerijs saka. -Kas notika? Tev ar Džeidu viss kārtībā?-Viņš jautā.
Es uzlūkoju Hariju un viņš uzlūko mani uz sekundi.
-Esmu sūdos līdz ausīm, man pašlaik nav laika runāt,es pazvanīšu un izstāstīšu visu vēlāk,kad būšu drošs...bet tagad man pēc iespējas ātrāk vajag uzzināt reisus, kuri izlido un ir brīvas vietas-Harijs saka Džerijam.
-Labi,gaidīšu tavu zvanu,ja nepiezvanīsi tuvāko divu stundu laikā es pats sākšu rīkoties-Džerijs brīdina un nomet klausuli.
Tev ar Džeidu viss kārtībā.
Atskan man galvā Džerija vārdi,kurus izteica pirms īsa mirkļa.
Atskanot šiem vārdiem vēl pāris reižu, es atceros par to reizi, kad Harijs mani izglāba no Džona.
Harijs,Džerijs, Klaudija un citi nāca pakaļ man, lai tikai atgūtu mani no viņiem.
Deivids. Arī no Deivida, kad viņš pienāca un nodeva savu īsto būtību, pakļaujoties Džonam.
Kad viņš neļāva kāju spert ārā uz pagalmu, jo bija pārliecināts, ka tas nav droši priekš manis.
Kad ieaicināja kādu no vīriem iekšā, lai mani uzraudzītu, kamēr pats uz īsu brīdi bija aizgājis prom.
Kad atļāva apmesties uz vienu nakti kopā ar viņu istabā,jo es nejutos droši pati savā.
Visa šis jo tikai cenšas mani pasargāt no Džona. Un tagad, kad es to kārtīgi apdomāju un atceros par šiem notikumiem man kļūst skaidrs, ka viņam patiesi varētu būt taisnība.
Un vēl pēdējā lieta,ko man parādīja pirms pametām māju. Visas bezvēsts pazudušās.
-Atvaino-Es nosaku nometot savu skatienu uz leju. Harijs smagi nopūšas.
-Atvainošanās neko neizmainīs-Harijs nosaka, nopietni mani uzlūkojot.
Taču daļa par manu māti un Lūkasu, tam es nevēlos ticēt. Nevaru tam noticēt, ka kāds ğimenes cilvēks un ļoti tuvs cilvēks man to varētu nodarīt.
Šai daļai no visa sacītā es atsakos ticēt. Un netaisos noticēt. Ja tā būtu taisnība vai es jau to nezinātu?
Es atmetu domāšanu par šo visu lietu pie malas un ceru, ka es drīzumā tikšu mājās pie mammas un Lūkasa.
Lūkasa POV.
-Ko Džons tev teica?-Es jautāju, Kornēlijai kura ir iedziļinājusies savā telefonā.
-Viņš nav pilsētā, teica, lai izliekamies ka viss ir atpakaļ savās sliedēs, ka esam tā pati laimīgā ğimene, kas iepriekš-Kornēlija saka,uzlūkojot policijas automašīnas, kiras traucas uz priekšu, kurām mēs sekojam.
-Kā ar samaksu?-Es jautāju, paceļot uzaci uz augšu.
-Viņš samaksāšot, kad Džeidu pats būs redzējis un pēc viņas ieradies. Ieradīšoties atpakaļ pilsētā, kad būs pārliecināts, ka tas zēns būs aiz restēm, viņš tik viegli nepadošoties-Kornēlija saka un es nobolu acis.
-Nesaprotu, kādēļ viņs nepadara sev dzīvi vieglāku un viņu nepalaiž brīvībā, tā mums abiem būtu bijis vieglāk-Es saku nopūties.
-Skaties no labās puses, Džeida vismaz neko par šo darījumu nezina un tam neizdevās viņu pārliecināt,ja protams centās-Kornēlija saka, noliekot telefonu malā.
-Viņa nu gan ir naiva, tas kurš viņu cenšas paglābt no viņas skarbā likteņa, viņa nodot atrašanos vietu-Es saku, nosmīnot.
-Tā ir mana Džeida-Kornēlija saka nobolot savas acis.
Džeidas POV.
Braucot jau krietnu laiku un klusējot klusumā, neminot ne vārda, ne vienam, ne otram, Harijs pārtrauc klusumu, ieslēdzot radio.
Mans vēders skaļi noburkšķ, kas liek pievērst Harija uzmanību.
Es jūtu kā mani vaigi piesarkst un no kauna vēlos palīst zemē.
Harijs uzlūko ceļa malu un netālu pamanot benzīntanku,piestāj pie tā.
-Paliec mašīnā-Viņš nokomandē un izkāpj no mašīnas. Es noskatos kā viņš aiziet līdz benzīntanka veikalam.
Pēc nepilnām piecām minūtēm viņš ir atpakaļ ar ēdienu.
-Uzēd-Viņš nosaka, ieliekot man klēpī maisu ar ēdienu.
-Paldies-Es pasakos. Paņemot karstmaizīti es nolieku pārējo aizmugurējos sēdekļos.
Mēs atsākam braukt. Es ēdot vēroju skatu caur logu, domājot,kas nu tagad notiks.
Apēdot savas brokastis, es pieveru acis uz brīdi.
Kad gandrīz esmu iemigusi, es izdzirdu Hariju nolamājamies un uzsitot pa stūri.
-Sasodīts-Harijs nosaka. Es atveru acis un pamanu, mūsu priekšā stāvam divas policijas automašīnas ar gaismām un skaņu.
Es uzlūkoju Hariju, kurš uzlūko mani ar vīlušos skatienu sejā un kādu laiku vēro mani.
Redzot gaismas parādamies arī no mugurpuses, es uzlūkoju muguru, kur pamanu vēl piebraucam divām policijas mašīnām un arī manas mātes mašīnu, kur pamanu sēžam iekšā arī Lūkasu.
Viņiem izdevās atbraukt laicīgi.
Es nodomāju, pie sevis. Es uztraukusies sēžu mašīnā vēl joprojām vērojot Hariju.
-Kungs,es palūgšu jūs izkāpt no mašīnas-Viens no policistiem nosaka, liekot mums abiem novērsties viens no otra un uzlūkot policistu ar mikrafonu.
