-Stāviet-Iekliedzos asarām acīs,pati nezinot,ko es daru.
-Tas viss ir pārpratums-Teicu pieejot pie policistiem un Harija.
-Mazā,ko tu dari-Lūkass iesaucās nesaprašanā.
Piegāju pie Harija ieskatoties viņa zaļajās acīs. Noslaucīju piedurknē asaras.
...
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
[Chapter eleven]
Iekāpjot mašīnā Harijs uzreiz uzsāka braukt sekojot Džerijam un Klaudijai no mugurpuses.
Aizsprādzēju drošības jostu un iekārtojos nedaudz ērtāk, kas Harijam lika mani uzlūkot. Nodrebēju no aukstā gaisa,kas bija mašīnā.Harijs uzlika nedaudz siltāku gaisu,lai piepildītu mašīnu ar siltumu.
-Uzvelc džemperi,kas atrodas aizmugurē-Harijs teica paskatoties uz aizmuguri.
-Man nevajag,man tā pat ir silts-Noteicu nodrebinoties vēl vienu reizi. Harijs nosmīnēja papurinot galvu.
-Padodi tad man viņu-Harijs teica paskatoties uz mani. Es aizsniedzos pēc džempera un devu to viņam. Viņš to paņēma un ielika sev klēpī.
Apstājoties pie luksafora viņš paņēma rokās džemperi un apskatījās uz mani. Harijs pasniedzās uz manu pusi un pār galvu uzvilka man džemperi.
-Es teicu,ka man nevajag-Teicu saraucot uzacis.
-Ja tu vēlies šeit salt tad vari vilkt nost-Harijs noteica atsākot braukt.Apmetu acis uz riņķi,uzvelkot kārtīgi džemperi.
-Kāpēc tu neuzvilki neko siltu pirms mēs izbraucām?-Harijs jautāja iegriežoties pagriezienā.
-Nedomāju,ka būs tik vēsi laukā,tāpēc arī neko neuzvilku pa virsu un arī tāpēc,ka man būtu jāiet uz savu istabu-Noteicu savelkot lūpas vienā līnijā.
-Ko tad tu gaidīji,ka rudenī būs silts?-Harijs teica,kas man vairāk izklausījās pēc jautājuma.
-Kāpēc,ne?-Jautāju paraustot plecus. Harijs pasmaidīja papurinot galvu.
***
Ieraugot māju un Kristanu mājas pagalmā ar mazo meitenīti,es atsprādzēju vaļā drošības jostu.
- Tu paliksi mašīnā-Harijs teica piebraucot pie mājas.
Es uzlūkoju Kristanu kurš ieraugot mūs,lika savai meitai palikt un paspēlēties vienai.
-Ļauj man viņam pateikties par to,ka man palīdzēja un tad es nākšu atpakaļ sēdēt mašīnā-Teicu paskatoties uz Hariju,kurš mani vēroja.
-Pēc tam uzreiz sēdus atpakaļ mašīnā-Harijs noteica verot vaļā mašīnas durvis.
-Harij...-Teicu paskatoties uz meiteni,kura priecīgi spēlējās ar savām mantām. -Paldies-Noteicu vārgi uzsmaidot.
Harijs atsmaidīja pretī un izkāpa no mašīnas. Uzlūkoju Kristanu,kurš jau gaidīja pie vārtiem. Izkāpu no mašīnas lēni virzoties pie Kristana.
![[Chapter eleven]](https://img.wattpad.com/885e7f88e86947c4116c6e2f13068e15ac8f17f5/68747470733a2f2f73332e616d617a6f6e6177732e636f6d2f776174747061642d6d656469612d736572766963652f53746f7279496d6167652f6a777a2d5153423941367a4d53513d3d2d3536303739353434352e313536383434323530323831383962313337303830353032363530302e676966?s=fit&w=720&h=720)
