-Stāviet-Iekliedzos asarām acīs,pati nezinot,ko es daru.
-Tas viss ir pārpratums-Teicu pieejot pie policistiem un Harija.
-Mazā,ko tu dari-Lūkass iesaucās nesaprašanā.
Piegāju pie Harija ieskatoties viņa zaļajās acīs. Noslaucīju piedurknē asaras.
...
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Harija POV
Paņēmu no biroja galda rokās savu mobilo telefonu,atrodot kontaktos Deivida numuru uz kuru es nekavējoties zvanīju. Pagāja neilgs laiks līdz viņš pacēla klausuli.
-Harijs?-Deivids jautājoši saka. -Varu kaut kā izpalīdzēt?-Viņš jautā viņu balss tonim nedaudz mainoties.
-Mums ir jāparunā-Es saku apsēdies krēslā pretim galdam.
-Par ko tieši?-Deivids jautā. Es apmetu acis uz riņķi un dažas sekundes neatbildu,domājot atbildi.
-Runa ies par Džonu,es ļoti novērtētu, ja tu izpalīdzētu ar dažām lietām-Es saku.
-Protams,kā es varētu tev izpalīdzēt?-Deivids jautā.
-Tā nav telefona saruna-Nosaku. -Es būtu pateicīgs,ja tu varētu rīt atbraukt uz šejieni,jo Džons mums sāk mīt uz pēdām man vairs nav droši ar Džeidu pamest māju,viņu vīri ir visur-Es nosaku apmetot acis uz riņķi.
-Atvainojos,bet rīt man jānokārto darīšanas,varam ierasties šodien-Deivids saka,kas man liek aizdomāties.
Viņš nebūs viens. Četru stundu laikā jāizdomā plāns un jāsastāda vīri savās vietās. Es vēl nedaudz apdomāju un tad atbildēju.
-Pēc cik ilga laika tu varētu būt klāt?-Jautāju.
-Pēc trīs stundām būsim,līdz vēlākam-Deivids atbild un nomet klausuli.
Esmu pārliecināts,ka viņam kaut kas ir aiz ādas. Es pieceļos no krēsla un dodos uz biroja izejas pusi. Pirms es atveru durvis vaļā,Džeida jau tās ir paspējusi pavērt vaļā. Es viņu jautājoši uzlūkoju.
-Piedod,ka neieaicināti ienācu iekšā-Džeida atvainojas nodurot skatienu uz leju. Es pasperu soli tuvāk.
-Viss kārtībā-Es nosaku un ievilcis elpu grasos viņai kaut ko teikt līdz viņa iesāk sarunu.
-Es atvainojos par vakardienu,esmu pārliecināta,ka jau zināt to ka es par Mihaelu zinu,ko vairāk nekā jūs-Džeida iesāk. -Ticu,ka arī vēlaties kaut ko uzzināt,tāpēc es izstāstīšu visu, ko vēlies zināt-Džeida saka nepaceļot skatienu uz augšu.
Es paceļu viņas galvu uz augšu aiz zoda un ieskatos viņai acīs, viņai mēğinot atrast kā pārtraukt mūsu acu kontaktu.
-Mums šī saruna būs jāatliek uz vēlāku laiku,mums būtu jānokārto dažas lietas-Es saku,kas liek Džeida no nesaprašanas saraukt uzacis.
-Mums?-Džeida pārjautā. Es piekrītoši pamāju ar galvu.
-Un vēl dažiem vīriem-Es nosaku. -Es tagad sazināšos ar viņiem un pēc 15.minūtēm tiksimies viesistabā-Es saku izņemot telefonu no bikšu kabatas.
* * *
-Tātad,tu gribi,lai es gaidu Deividu viena šajā istabā,lai tikai noskaidrotu vai viņš kaut ko neslēp?-Džeida pārjautā. Es pamāju ar galvu.
