[Chapter three]
Piebraucot pie mājas es taisījos kāpt ārā no mašīnas,bet Harijs saņēma manu roku.
-Džeida piedod,ka es uz tev uzkliedzu virsū- Harijs teica turot manu plaukstu savā rokā.Izņēmu savu roku ārā no Harija un ieskatījos viņa acīs.
-Cik reizes man tev vēl būs jāpiedod?-Teicu,kas izklausījās pēc jautājuma.
Pirms Harijs paspēja kaut,ko pateikt es izkāpu no mašīnas un gāju uz mājas pusi.
Atvēru mājas durvis ieejot pa tām iekšā. Noğērbu nost mēteli un iegāju virtuvē paņemot ābolu. Izgāju no virtuves ārā pirms Harijs nebija ienācis mājā.
Iekodos ābolā ieejot pretējā istabā,kur īsti nepavadu daudz laika,kad atrodos šeit.
Apgriezos otrādi ieraugot man priekšā durvis,kur man Harijs nekad nav ļāvis iet iekšā. Piegāju tuvāk durvīm un sniedzos pēc roktura,lai tās pavērtu vaļā.
-Ko tu dari?-Harijs teica ienākot istabā iztraucējot man atvērt vaļā durvis.
-Es,es neko-Noteicu ātri noliekot roku sev aiz muguras.
-Tu zini,ka es tev kategoriski aizliedzu iet tajā istabā- Harijs teica saraucot uzacis.
-Es pat netaisījos iet tur iekšā-Meloju sakrustojot rokas.
-Ko tad tu tādu darīji pie durvīm?-Harijs jautāja paceļot uzaci uz augšu un nosmīnēja.
-Kas tur tāds ir,ka es tur iekšā nevaru ieiet?- Jautāju skatoties uz Hariju un cerot saņemt atbildi uz manu jautājumu.
-Nekas svarīgs-Harijs noteica pasperot man soli tuvāk.
-Tad kāpēc tu neatļauj man tur iet iekšā?-Jautāju pasperot soli tuvāk Harijam.
-Jo tu to nevēlētos redzēt,kas tur ir iekšā- Harijs noteica iešķībi pasmaidot.
-Ak dievs Harij-Noteicu un pagāju viņam garām.
-Tu patiešām vēlies redzēt?-Harijs jautāja saņemot manu roku vārgā tvērienā.
-Vairs es to nevēlos redzēt-Noteicu iedomājoties lietas,kas tur varētu stāvēt.
-Tur nebūs TĀDAS lietas,ko tu biji iedomājusies- Harijs noteica un es nosarku.
-N-nē es nevēlos-Noteicu un aizgriezos ejot ārā no istabas.
Aizgāju uz virtuvi un izmetu ābolu,kuru vairs nevarēju apēst un devos uz savu istabu.
Izlaidu vienu pakāpienu un tad divus.
Nostājos uz viena no pakāpieniem un lecu uz nākamo.
YOU ARE READING
My Robber (h.s)
Short Story-Stāviet-Iekliedzos asarām acīs,pati nezinot,ko es daru. -Tas viss ir pārpratums-Teicu pieejot pie policistiem un Harija. -Mazā,ko tu dari-Lūkass iesaucās nesaprašanā. Piegāju pie Harija ieskatoties viņa zaļajās acīs. Noslaucīju piedurknē asaras. ...