0.2|Tu centīsies

188 27 1
                                    

[Chapter two]

Oops! Questa immagine non segue le nostre linee guida sui contenuti. Per continuare la pubblicazione, provare a rimuoverlo o caricare un altro.

[Chapter two]

Atvēru acu plakstiņus,izberžot kārtīgi acis. Aplūkoju apkārtni saprotot,ka esmu savā istabā.

Izkāpu no gultas un piegāju pie spoguļa. Piekārtoju matus, lai tie neizskatītos ļoti izpūruši un pidžammā izgāju no istabas dodoties lejā.

-Kāpēc tu gulēji laukā?-Harijs jautāja līdz bija mani pamanījis.

Es neko neatbildēdama iesoļoju virtuvē un apsēdos pie galda.

-Man vēlreiz atkārtot?-Harijs nopietnā balsī jautāja skatoties uz mani.

-Es nevarēju aizmigt-Noteicu nožāvājoties.

-Tu varēji saaukstēties-Harijs teica novēršoties sekundi no manis

-Un tevi tas uztrauktu-Sarkarstiskā tonī noteicu.

Harijs man neko neatbildēja kā tikai mani vēroja ar sakostiem zobiem un nicinošu skatienu.

-Piedod

-Varēji man pateikties,ka tevi ienesu savā istabā-Harijs teica pieceļoties no krēsla.

Es iepletu acis un jautājoši uzlūkoju Hariju,kad viņš bija pateicis,ka tā bija viņa istaba.

Piecēlos no krēsla augšā un izgāju no virtuves. Iegāju viesistabā. Apsēdos dīvānā uzsedzot sev virsū segu.

Nožāvājos aizverot acis ciet.

-Tu vēl neizgulējies?-Harijs jautāja ienākot istabā.

-Tu vēl kaut ko jautāsi?-Uzdevu pret jautājumu un tad sapratu,ko esmu izdarījusi.

Es ātri atvēru acis vaļā un uzlūkoju Hariju. Viņš man nāca tuvāk.

-Harij piedod-Teicu,kad Harijs pienāca pie manis un satvēra abas rokas ciešā tvērienā.

-Tu zini,kas ar tevi var notikt,ja tu man neatbildēsi,runāsi pretī vai centīsies aizbēgt- Harijs teica un viņa zaļās acis kļuva tumšākas.

-Viņi mani atradīs-Noteicu un Harijs sapratis par,ko runāju tikai iesmējās.

-Ja tu kādam rūpētu tad viņi jau sen tevi būtu sākuši meklēt-Harijs noteica, kas mani ļoti sāpināja.

Centos aizmirst šos vārdus,kas mani nepameta. Pāris asaras noritēja gar maniem vaigiem.

-Un es tev baigi rūpētu-Noteicu izraujot rokas no Harija ciešā tvēriena.

Uzskrēju uz istabu un pārmainīju drēbes. Uzvilku kurpes izejot uz balkona. Pārkāpu pāri margām un uzkāpu uz koku,kas atradās pretim mājai,un par to nokāpu lejā.

Aizgāju līdz dārza galam pie īsā rožu krūma labirinta,kur pa vidu atradās krēsli. Es tajā ieskrēju iekšā līdz tiku pie krēsliem.

Apsēdos uz viena no krēsliem un ļāvu asarām vaļu.

My Robber (h.s)Dove le storie prendono vita. Scoprilo ora