My Robber (h.s)

1.8 | Džona vīri

[Chapter eighteen]

Pārgāju ar skatienu pāri cilvēkiem pamanot Hariju,kurš runāja ar kādu meiteni. Es pacēlu vienu uzaci uz augšu atverot nedaudz vaļā muti.

-Kas notika?-Džerijs jautāja. Es aizvēru muti ciet un paskatījos uz Džeriju. -Nekas-Noteicu pasmaidot.
Džerijs paskatījās virzienā,kur biju tikko skatījusies un iesmējās.

-Un kā tad tu izskaidrosi šo?-Džerijs jautāja. -Izskaidrot ko?-Jautāju izliekoties,ka nezinu par,ko viņš īsti runā.

-Kā tu skatījies uz Hariju un to meiteni-Džerijs teica atdarinot manu iepriekšējo sejas izteiksmi.

-Tev kāds ir teicis,cik kaitinoš tu esi?-Jautājoši teicu. Džerijs iesmējās skaļāk nekā pirmstam,kas lika dažiem mūs uzlūkot.  Es izbolīju acis nostājoties priekšā Džerijam,iedunkājot viņu.

-Tu esi greizsirdīga,huh?-Džerijs jautāja. -Es neesmu gre...-Teicu un Harijs pienāca pie mums pārtraucot mani teikuma beigās.

-Tu neesi,kas?-Harijs jautāja mani vērojot. -Nekas-Novilku uzlūkojot Džeriju,kurš centās būt nopietns.

-Ja mēs šeit neatrastos,es jau sen tev būtu pamatīgi iesitusi-Nočukstēju,lai Džerijs to izdzirdētu un pagriezu galvu atpakaļ uz Harija pusi paņemot no viņa šampanieša glāzi.

-Es atvainojos,bet man jāaiziet uz pāris minūtēm-Džerijs noteica un atstāja mani un Hariju vienu. Izdzirdēju kā viņš nedaudz iesmejas paejot man garām. Es viņu nokaitināta uzlūkoju un atgriezos atpakaļ pie Harija.

Viņš jautājoši mani uzlūkoja. Es iemalkoju nedaudz šampanieti neko neatbildot.

-Kas?-Iejautājos skatoties uz Hariju.
-Kas tas bija?-Harijs jautāja. Es paraustīju plecus. -Viņš ir idiots-Noteicu. Harijs smagi nopūtās apmetot acis uz riņķi.

-Harijs-Izdzirdēju,kāda vīrieša balsi, saucot Hariju,kas pievērsa manu uzmanību. Es viņu uzlūkoju ieraugot vīrieti nākam uz mūsu pusi.

-Deivids-Deivids teica pasniedzot roku uz priekšu. -Džeida-Papurināju roku ar viņu un tad to atlaižot vaļā.

-Šodien skaisti izskataties-Deivids teica piemiedzot man ar aci. Es nosmīnēju. -Jūs arī slikti neizskataties- Noteicu un viņš pasmaidīja.

-Vai varu uzlūgt jūs uz vienu deju?-Deivids jautāja jau sniedzot savu plaukstu uz priekšu.

Harijs aplika savu roku apkārt maniem gurniem pievelkot mani sev cieši klāt. -Protams,ka viņa neies-Harijs teica. Es apmetu acis uz riņķi un paskatījos uz Hariju,kurš to pamanījis sakoda zobus kopā cenšoties neizrādīt ne mazāko daļu no tā,ka viņš ir nokaitināts.

-Es atvainojos,bet es labprāt atteiktos-Teicu paskatoties uz Deividu. Viņš apmeta acis uz apli.

-Pasaki visu,ko tu zini par viņu-Harijs teica skatoties uz Deividu. -Ieiesim privātā telpā-Deivids noteica.