Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Es atveru vaļā acu plakstiņus,jūtot kādu man blakus izkustamies.
Es uzlūkoju Hariju, kurš ieskatījies pulkstenī, noliek telefonu uz nakts skapīša.
Viņš mani uzlūko un ieraudzīdams mani nomodā ierunājas. -Mums ir jāceļas un jātaisas-Harijs saka, ejot uz vannasistabas pusi.
-Vēl piecas minūtes?-Es jautāju, izberzēdama acis. Harijs nopūšas.
-Kad iznākšu no vannasistabas, tev vajadzēs celties augšā un taisīties-Harijs nosaka un paņemdams maiņas drēbes, aiziet prom.
Es iekārtojos ērtāk gultā, pievelkot tuvāk sev segu un aizverot plakstiņus uz īsu brīdi.
Atceroties par šo nakti, kas starp mani un Hariju notika, es atveru acis skatoties vienā punktā, kas man uzreiz liek atcerēties par Lūkasu.
-Sasodīts-Es nosaku sev un piecēlos sēdus, atstutējot muguru visos spilvenos.
Jau otrā reize, kad es un Harijs pārguļam. Es ievelku dziļu elpu un lēnām to izpūšu ārā. Otrā reize, kad jau es piekrāpju Lūkasu.
-Kāpēc,kāpēc...ugh-Es novelku, uzsitot ar plaukstu sev pa pieri.
Un ja Harijam ir taisnība. Taisnība par mammu un Lūkasu. Iemesls, kāpēc viņi sāka tik bieži satikties un saprasties.
-Džeida, kas pie velna-Es sev nosaku, aizdzenot šīs domas prom, cenšoties domāt par ko citu.
Es pamanu telefonu, stāvam uz nakts skapīša. Ātri uzlūkoju durvis pa kurām Harijs var iznākt ārā.
Dzirdot vēl tekam ūdenim, es pasniedzos pēc Harija telefona un redzot, ka tas nav aizbloķēts, pasmaidu.
Atrodot tālruni un cenšoties atcerēties Lūkasa vai mammas telefona numuru, es aizsūtu ziņu.
Aizsūtīju gan šī brīža atrašanās vietu, gan vietu uz kuru brauksim un cikos pienāk reiss.
Dzirdot Hariju nākam, es ātri cenšos izdzēst ziņu no viņa telefona un to aizbloķēju, noliekot atpakaļ uz nakts skapīša,pēdējā brīdī.
Harijs iznāk no vannasistabas un uzlūko mani ar jautājošu skatienu.
-Tev jāceļas ir augšā un jātaisas, ja nē mēs nokavēsim lidmašīnu-Harijs saka, slaucot savus mitros matus ar dvieli.
Es ātri izkāpu no gultas un aizeju uz savu istabu, nesakot ne vārda.
Es ieeju dušā un pārğērbjos tīrās drēbēs, kas man aizņem laiku.
Es paņemu koferi un nonesu to lejā līdzi ar mani, Harijs mani gaida lejā, jau gatavs doties.
-Esmu gatava-Es nosaku,apstājoties blakus Harijam. Viņš mani uzlūko un pārbaudīdams savas kabatas paskatās atkal uz mani.
YOU ARE READING
My Robber (h.s)
Short Story-Stāviet-Iekliedzos asarām acīs,pati nezinot,ko es daru. -Tas viss ir pārpratums-Teicu pieejot pie policistiem un Harija. -Mazā,ko tu dari-Lūkass iesaucās nesaprašanā. Piegāju pie Harija ieskatoties viņa zaļajās acīs. Noslaucīju piedurknē asaras. ...
