0.9|Sapnis

122 26 2
                                    

[Chapter nine]

Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.

[Chapter nine]

Gāja stundas un Harijs ne reizi nebija ienācis iekšā pie manis istabā,kas man lika nobrīnīties,jo parasti istabā ienāk pāris reižu.

Izkāpu no savas gultas un piegāju pie durvīm. Ievilku dziļu elpu pirms atveru istabas durvis.

Ceru,ka Hariju nesastapšu sev šobrīt ceļā vai kaut kur citur,jo šobrīt tas ir viss mazākais,kuru vēlos ieraudzīt.

Nokāpu no pēdējā pakāpiena un klusu soļodama devos uz virtuves pusi,kur es atrastu ēdienu un tik pat klusi ietu ar to atpakaļ istabā.

-Ko tu dari Džeida-Harijs teica,kad no sāna paskatījos vai viņš nav virtuvē.

Apgriezos pret Hariju un izbolīju acis savelkot lūpas vienā līnijā.

-Es...es atnācu pēc ēdiena-Teicu nervozi iesmejoties.

Harijs skatījās jautājoši uz manīm gaidot vēl kādus paskaidrojumus.

Vai viņam nav gana atbildes?

Skatījos uz Hariju ar tādu pašu sejas izteiksmi ar kādu viņš skatījās uz mani.

-Kāpēc tu tik klusi ej un pārbaudīji virtuvi?- Harijs jautāja saraucot uzacis.

Varbūt tāpēc,ka es tik ļoti tevi vēlējos satikt?

Es neko neatbildēju kā tikai skatījos uz Hariju. Bet uzdevu sev to pašu jautājumu. Viņš tik un tā mani būtu ieraudzījis,ja es būtu gājusi ātrāk vai lēnāk,bet kā jau es nekad par neko tik tālu neaizdomājos.

-Tāpēc...es nezinu-Noteicu un paraustīju plecus ieejot virtuvē.

Harijs apsēdās pie galda un mani vēroja. Ignorēju faktu,ka viņš vēro katru manu kustību,es uztaisīju sev šokolādes maizītes.

Apsēdos uz krēslu pie galda ar skatu pret Hariju,kurš skatījās uz mani un kaut,ko domāja.

Izlikos,ka viņa šeit virtuvē nav un sāku ēst savas maizītes. Šūpoju kājas ēdot maizītes,skatoties uz loga pusi.

-Kāpēc tu skrēji pie Kristana viņš atkal tevi varēja nodot-Harijs teica saraucot uzacis.

-Vai man bija citas izvēles?-Jautāju pagriežot galvu uz Harija pusi.

-Tu varēji skriet iekšā mājā-Harijs teica izlaižot vieglu nopūtu.

-Varēju,bet neieskrēju,tas vīrietis man jau tuvojās un tuvāk man bija Kristans,kurš mani varēja nosargāt-Noteicu paraustot plecus.

-Un ja viņš tevi nebūtu spējīgs aizsargāt?-Harijs jautāja pieceļoties kājās no krēsla,nākot uz manu pusi.

-Tad man noteikti liktu iesēsties mašīnā un mēs brauktu prom-Noteicu  savelkot lūpas vienā līnijā.

My Robber (h.s)Where stories live. Discover now