Mīlestības mezgls ( Pabeigts ).

Apsveicu.

Bija pienācis vakars un es beidzot devos gulēt, lai varētu nedomāt par šodienas notikumiem, tas ir par Džesiku, kura cenšas visu laiku pavedināt Hariju, taču viņš aizstāvēja mani kā arī parādīja to, kad esmu viņam svarīga. Tas, ka Harijs cenšas mani aizstāvēt, man ir ļoti svarīgs. Man vienmēr vajadzēja sevi aizstāvēt ar vārdiem, bet tagad man tas nebija jādara, jo to izdarīja mans mīļotais puisis, kuru mīlu no visas sirds. 

Iekāpjot gultā jau taisījos slēgt ārā gaismu, bet tad atvērās istabas durvis un es ieraudzīju Hariju, kurš ienāca istabā bez manas atļaujas, bet es tāpat būtu atļāvusi viņam ienākt. Istabā bija ieslēgta tikai sienas lampa virs gultas un visa pārējā istaba bija tumša. Dzirdēju, kad Harijs aizslēdz aiz sevis durvis, iespējams, tas ir, lai kāds mūs nepieķertu.

-" Sveika, princese." Viņš mani apskauj, paceļot virs zemes, man apliekot kājas ap viņa gurniem.

-" Es tevi šovakar vairs negaidīju." Plati smaidīju, ieskatoties viņa acīs.

-" Gribēju tevi redzēt un sajust tavas lūpas pirms gulēšanas." Tad sajutu viņa lūpas uz savām.

Harijs lēnām tuvojās gultai, pēc tam man zem muguras sajūtot mīksto gultas segu. Ar pirkstiem izgāju cauri viņa matiem un tad atkal aplieku savas rokas ap viņa sprandu. Pēc skūpsta, iekārtojāmies zem segas, man uzliekot galvu uz viņa kreisā pleca, bet Harijs spēlējās ar maniem matiem.

-" Paliksi?" Paskatoties uz Hariju jautāju.

-" Kā mana princese vēlas." Nemaz nedomāju, kad viņš piekritīs.

-" Labi, bet mums jābūt uzmanīgiem, lai vecāki nepieķer." Nevēlos, lai Harijam pēc tam būtu problēmas.

-" Neuztraucies, viss būs kārtībā. Labāk guli." Uz manu pieri tika uzlikts skūpsts.

-" Arlabunakti, mīļais." Iekārtojos viņam blakus un tad aizveru acis, drīz vien ieslīgstot sapņu valstībā.

***

Dzirdu, kas noskan modinātājs, bet man ir tāds slinkums celties, kaut vai zinu, kad man šodien ir skola un jāceļas laicīgi, lai nenokavētu pirmās stundas. Modinātāja skaņa apklusa par ko biju priecīga, bet tad atceros par Hariju, kurš iespējams jau ir aizgājis prom. Negribīgi atveru acis, pagriežos uz otriem sāniem un pamanu puskailu Hariju, kurš tikko ir iznācis no dušas. Samiegojusies pasmaidu puisim.

-" Labrīt mīļais." Biju piecēlusies gultā stāvus un apskāvu puisi. No viņa matiem pilēja dažās ūdens lāses, kuras tika man virsū.

-" Labrīt zaķīt."  Viņš pieliecās pie manām lūpām, skarot tās, bet tad kāds pieklauvēja pie durvīm.

-" Meitiņ, laiks celties.'' Nobijusies paskatos uz Hariju, bet tad atbildu.

-" Labi, pēc piecpadsmit minūtēm būšu lejā." Labi, kad Harijs bija aizslēdzis ciet durvis, jo savādāk mēs būtu pieķerti un man viss būtu jāpaskaidro.

-" Mīlu tevi, bet tagad tev jāiet." Uz lūpām iedevu buču un viņš pasmaidīja.

-" Tiksimies pie brokastīm." Puisis man uzsmaidīja un drīz viena bija jau prom no mana redzesloka. 

Nespēju noticēt, kad esmu šeit un Harijs mani mīl tik stipri kā neviens cits. Viņš ir mana laime un dārgums, kas man ir jāsargā, lai neviens to nevarētu sabojāt. Harijs ir tikai un vienīgi mans puisis, viņš nevienam citam nepieder. Esmu gatava cīnīties ar visām, lai tikai viņš ir man blakus. Man ir vienalga ko citi par mums domā, bet es viņam uzticos un ja vajadzēs, tad pateikšu par mūsu attiecībām vecākiem, lai vai kas.

***

Ieskatoties spogulī, es pasmaidu par savu apģērba izvēli. Izvēlējos melnas ādas bikses, haki krāsas džemperi, kura garums sniedzas zem dibena un baltas kedas, bet no aksesuāriem izvēlējos melnas saulesbrilles un sudraba riņķa auskarus. Matus sataisīju astē, bet tad paņemu melno ādas jaku, somu un telefonu. Izejot no istabas, devos uz pirmo stāvu, kur atradās ēdamistaba. 

Nemaz nedomāju, kad reiz ēdīšu tur, jo, kad te dzīvoju, es negāju tur ēst un tagad ir pienācis tas brīdis, ka tur iešu. Pa ceļam vēl satiku Hariju, bet viņam vēl vajadzēja ieiet savā kabinetā, lai šo to nokārtotu un tad viņš nākas arī uz brokastīm, tad turpināju ceļu uz ēdamistabu. 

***

Pēc brokastīm atvadījos no vecākiem un devos uz Harija mašīnu, jo viņš mani jau tur gaidīja un es biju tik priecīga, ka atkal varēšu sajust viņa siltos apskāvienus. Tagad esmu tik laimīga kā nekad un neviens nespēs man sabojāt šo dienu ja vien nenotiks kaut kas slikts. Man liekas, kad viss būs labi un mēs varēsim dzīvot laimīgi. Ceru, kad neviens netraucēs mūsu attiecības un Harijs būs man bieži blakus. 

Iekāpjot mašīnā, Harijs izbrauca no sētas, turpinot ceļu skolas virzienā. Viņš bija tik nopietns, kad man nedaudz palika bail, bet iespējams viņš par kaut ko domāja un es netraucēšu viņu ar stulbiem jautājumiem.

Visu laiku domāju par to vai man nevajadzētu parunāt ar vecākiem par mani un Hariju, bet nezinu vai esmu tam tik ļoti gatava. Protams, tas būtu liels solis mūsu attiecībām un Harijs par to ļoti priecātos, bet nezinu vai vecāki būs ar mieru par mums. Viņš kā nekā strādā mafijā un ir galvenais, varbūt arī manis dēļ viņš pamestu to visu un nodarbotos ar ko legālu. 

***

Viss ceļš līdz skolai tika pavadīts klusumā, kas mani nedaudz uztrauca, jo Harijs labprātāk runātu nevis stāvētu klusu un domātu par kaut ko. Ļoti ceru, kad viņam nav kādas problēmas, jo tad man būs grūti palīdzēt. 

Izslēdzis motoru, viņš pagriezās pret mani un viņam seja bija ļoti nopietna.

-" Mīļais, kaut kas noticis?" Man bija žēl skatīties uz viņu, jo viņam tiešām bija slikts garastāvoklis, kas man it nemaz nepatika.

-" Princes, viss labi, tev nav par ko uztraukties. Man vienkārši vajadzēja apdomāt dažas lietas, bet tas nav tik svarīgi." Puisis mani ļoti stipri apskauj, man iesmaržojot viņa lielisko aromātu.

Jutu viņa elpu uz sava kakla, bet tad viņš ieskatījās manās acīs. Nezinu kāpēc, bet es viņu vēlreiz apskāvu, lai viņš zinātu, ka esmu ar viņu un esmu gatava viņu atbalstīt jebkurā brīdī.

-" Šodien būsi man pakaļ pēc stundām?" Jautāju skatoties viņa acīs.

-" Protams, tad pēc tam kaut kut kur aizbrauksim, lai varētu pabūt divatā." Viņš mani noskūpsta uz lūpām, bet pēc minūtes beidzam, jo man jau vajadzētu iet uz skolu.

-" Tiksimies vēlāk." Apskaujot vēlreiz, es pametu mašīnu un dodos uz skolu, kur iespējams mani jau gaida Džesika, lai kaut ko pateiktu acīs.

***

Bija pienācis garais starpbrīdis, kad devos uz bibliotēku, man priekšā apstājās Džesika ar savām astēm. No rīta viņa mani lika mierā, bet tagad nu ir pienācis, tas brīdis, kad viņa mani ir uzmeklējusi. Man liekas, ka viņai ir kas padomā un man tas iespējams sabojās garastāvoklis, bet es izturēšu viņas runu, lai vai kas notiktu.

-" Apsveicu, tev izdevās iegūt Hariju. Domāju, kad viņš skries man pakaļ, bet viņš pat nepaskatījās, izskatās, ka kāds tevi beidzot mīl no visas sirds. Pienāks diena, kad tu nebūs tik laimīga kā tagad." Pasakot to viņa, aizgāja prom, mani atstājot apmulsušu.

Es ļoti ceru, kad viņa kaut ko neizdomās, lai mani sanaidotu ar Hariju, jo to viņa noteikti prot vislabāk, sanaidot cilvēkus, kuri viens otram uzticas vai ir laimīgi. Man ir jābūt uzmanīgai un jāpievērš katrai detaļai uzmanība, lai nepalaistu ko garām.

Labs vakars visiem!

Daļa beidzot ir iznākusi un es ceru, kad jums patika. Vienīgi varētu būt interesantāka, bet drīz būs interesantākas nodaļas. 

Tiksimies nākamajā daļā. Nezinu, kad atkal ielikšu, jo man varētu sākties autoskolas braukšana un arī vēl ir sešas teorijas nodarbības, tāpēc nezinu kurā brīdī varētu būt jauna daļa.

Līdz nākamajai reizei.