Iebraucot mājas pagalmā, centos nomierināties, jo man šķiet, ka kaut kas nebūs kārtībā. Šī sajūta man jau ir kopš izbraucām no mājas. Man arī nebija skaidrs kāpēc Zeins ar Nailu visu laiku smaida, tas liekas aizdomīgi, pat ļoti. Es izlikos, kad guļu un viņi klusām sačukstējās, bet es izdzirdēju tikai to ka " Ceru, ka viņi atkal būs kopā ", šis man neliek mieru un man gribas braukt mājās, bet puišiem, tas liktos aizdomīgi. Ejot iekšā, es paskatījos uz Harija kabineta logu, kurš atradās pretī iebraucamajam ceļam un tajā dega gaisma.
Ieejot iekšā, es devos uz kabinetu, kurā noteikti ir jābūt Harijam, jo savādāk nedegtu gaisma. Atverot durvis, es ieraugu, ka tur nav neviena un tad es iedomājos, ka viņš varētu būt savā istabā un es arī devos uz to. Durvis bija puspavērtas un es ieeju tajā. Tieši, kad ieeju tajā, no vannas istabas iznāk Harijs, kuram ap gurniem ir aplikts dvielis. Viņš paskatījās uz mani un viņš bija apjucis, bet paskatoties uz viņa seju, es sapratu, ka viņš nemaz nav piedzēries un tas viss bija izplānots.
-" Gabi, ko tu te dari?" Es skatījos uz viņa seju, bet nezinu ko man darīt un ko teikt.
-" Pie manis atbrauca Nails un Zeins, viņi man teica, ka tu esi piedzēries un viņiem, esot vajadzīga mana palīdzība." Es izstāstīju visu kā bija.
-" Nedomā, ka es viņiem liku, bet viņi cenšas mūs savest atkal kopā." Pagriezos, lai ietu prom, bet durvis bija aizslēgtas.
-" Pasaki, lai viņi atslēdz durvis." Harijs tikai pasmaidīja un nāca uz manu pusi.
-" Ja jau viņi mūs ir ieslēguši, tad tu mani tagad uzklausīsi." Nu ne jau nopietni.
-" Harij, mums vairs nav par ko runāt." Es skatījos viņa acīs un es nespēju novērst savu skatienu no viņa zaļganajām acīm, kuras vienmēr mani apbrīnoja.
-" Princes, lūdzu uzklausi?" Es ceru, ka tas nebūs nekas sāpīgs, lai vairs viņu neredzētu.
-" Labi, es klausos." Harijs pasmaidīja.
-" Tad uzgaidi mirklīti ,jo man vajag apģērbties." Viņš pagāja man garām un pieskarās maniem pirkstiem, pēc tam jūtot to patīkamo sajūtu vēderā.Es apsēdos uz gultas un gaidīju, kad Harijs atnāks un beidzot pateiks. Ja viņš būtu jau tad pateicis, es iespējams būtu palikusi un piedevusi, bet es nezinu vai arī to tagad darīšu. Kā nekā, es sāku jaunu dzīvi bez Harija. Bet varbūt tomēr man dot vēl vienu iespēju un redzēs, kas notiks ar mums, jo es tiešām neesmu gatava palaist Hariju prom no savas dzīves. Uff es vairs pati nesaprotu ko man darīt. Viss bija it kā nokārtojies un tagad man atkal galvā ir liela putra, plus vēl man ir jāuzklausa Harija teiktais, kas noteikti būs garš sakāmais. Man tā noteikti būs miega pasaka, jo man nāk miegs un es labprāt tagad liktos gulēt.
Harijs iznāca no skapja un apsēdās man blakus.
-" Princes, piedod, ka es novērsos no tevis, jo man bija sakrājušies daudz darba, bet ne tikai tas. Man draudēja, ja es tevi nepametīšu, tad tev būs problēmas un es velējos tevi nosargāt. Es nebiju gatavs, lai ar tevi kaut kas notiktu." Viņš visu pateica kā dzejoli, ko ir iemācījies no galvas.
-" Harij, es nezinu ko teikt. Ja tu man to būtu pateicis ātrāk, tad viss būtu bijis savādāk, mēs vēljoprojām būtu kopā. Es vairs nespēju tev dot kādu cerību." Es skatījos Harija acīs un tās kļuva skumjas, bet esmu izvēlējusies tomēr izbeigt šīs attiecības, kaut vai vēlējos viņu vēl vairāk.
-" Princes, lūdzu. Esmu arī slēdzis savu nelegālo biznesu, jo zinu, ka tev tas nepatika." Nopietni viņš to izdarīja manis dēl?
-" Harij, nekas nespēj mainīt pat tas, ka tu to slēdzi ciet." Viņš piecēlās kājās.
-" Pat ja es atkal izdarīšu šo?" Tikai ceru, kad viņš neizdarīs to ko domāju.Viņš pierāva mani kājās un pievilka pie sevis. Es nespēju izraut savas rokas, jo viņš tās tur ļoti stingri un man nedaudz sāk sāpēt. Harijs pieplok pie manām lūpām un es drīz vien atbildu skūpstam, kaut man to nevajadzēja. Viņš apliek manas rokas ap savu kaklu, pēc tam pievelkot pie sava auguma. Viņa elpā nejutu neviena alkohola smaku, kas man lika saprast, kad Harijs nav dzēris un šis viss bija tikai plāns, lai mūs atkal savestu kopā, bet tas viņiem nesanāks.
Dzirdēju kā atslēdzas durvis, es atraujos no skūpsta un metos ārā no istabas, jo savādāk var notikt kaut kas, kam es vēl neesmu gatava. Zeins man jau atkal bija priekšā un es dusmīgi paskatos uz viņu, jo viņš bija vainīgs pie šī. Paskatos uz aizmuguri un ieraugu, ka Harijs skrien man pakaļ un es metos garām Zeinam, kurš apjucis stāv un visu vēro. Pateicoties tam, es netieku apturēta un es tieku svaigā gaisā, kurš man bija tik ļoti vajadzīgs. Vārti vēl bija palikuši vaļā un es skrienu prom no šīs lielās ēkas, kurā ir ļoti daudz atmiņas. Es vairs nemanīju Hariju un man pretī brauca kāda mašīna un tā apstājas tieši pie manis. Atveras vaļā logs un es ieraugu Aleksandru, kurš skatās uz mani un pasmīn.
-" Mazā, kāp iekšā, es tevi aizvedīšu." Tā iesauka lika man sajusties neērti, jo man īsti tāda nepatīk.
-" Kā es varu būt garantēta, ka tu mani aizvedīsi uz mājām?" Par iesauku neko vēl neteikšu.
-" Tu tak negribēsi iet uz mājām ar kājām?" Kad viņš to pasaka, es izdzirdu pazīstamu mašīnas rūkoņu un es uzreiz iekāpju Aleksandra mašīnā.Nosaukusi adresi, Aleksandrs uzsāka ceļu uz manas mājas pusi. Es skatījos pa logu un spogulī, es pamanīju Harija mašīnu, kas brauc aiz mums. Ceru, ka viņš neredzēja, kad es tajā iekāpu, jo tad Aleksandrs var ciest un viņa māsa man to nepiedos. Harijs lielā ātrumā pabrauca mums priekšā un jau pēc pāris minūtēm vairs nebija redzama viņa mašīna un es atvieglojumā nopūtos.
-" Slikti?" Es paskatījos uz Aleksandru, kurš uz mani skatījās ar raižpilnu skatienu.
-" Nop. Tikai domāju, kur prāts braukt tik ātri." Uz Aleksandra lūpām parādījās neliels smīns.
-" Varbūt tas cilvēks steidzās pie savas meitenes, jo kaut kas ir atgadījies." Kad viņš to pateica un es iedomājos, ka viņš varētu tiešām braukt pie manis.
-" Iespējams. Ja tavai meitenei, kas atgadītos, tu tik ātri steigtos pie viņas?" Es nezinu kāpēc, bet es gribēju dzirdēt no viņa atbildi.
-" Ja viņa man būtu ļoti dārga un es viņas mīlētu, tad noteikti. Es nespētu ne sekundi nosēdēt ja zinātu, ka kaut kas viņai ir atgadījies." es negaidīju ko šādu no Aleksandra.
-" Tu to saki tāpat vai arī pa īstam?" Es īsti nezinu vai ticēt.
-" To es saku pa īstam. Esam klāt un šķiet pie jums ir atbraucis, tās mašīnas īpašnieks." Es paskatos un ieraugu Harija mašīnu un tas uz neko labu neved.
-" Skaidrs. Varbūt pie tēta. Man nu jāiet." To pasakot, es taisīju vaļā mašīnas durvis.
-" Paldies, ka atvedi." Viņš pasmaidīja un es izkāpu no mašīnas.Aizverot durvis, es devos uz ieejas pusi un atverot durvis, pamanu Hariju runājam ar manu tēti. Tētis ieraudzīja mani un tad pasmaidīja, bet es nebiju tik priecīga, kad Harijs bija šeit un viņš pamodināja tēti.
-" Meitiņ, Harijs vēlas ar tevi parunāt." Viņš pagriezās un devās atpakaļ uz guļamistabu.
-" Harij, nekas nemainīsies un tu vari iet." Viņš nāca manā virzienā.
-" Es zinu, ka esmu tev svarīgs, jo tad tu nebūtu braukusi pie manis." Es skatos uz viņu ar aukstu skatienu, kas Harijam nepatika, bet man bija vienalga.
-" Man nebija tevis žēl, bet gan pārējie puiši ,jo viņiem būtu jānoskatās kā tu dzer. Tava bļaušana uz viņiem neiedarbotos, ka esi dzēris, bet nākošreiz es netaisīšos braukt pie tevis. Tagad ej prom un atceries, ka starp mums viss ir cauri." Es biju dusmīga uz viņu un tad atceros par tēti, kurš bija dzīvojamā istabā. Uzreiz pagriezos pret viņu, bet viņa tur nebija un es atvieglojumā nopūtos.Pasakot to, es atveru āra durvis un lieku viņam iet prom. Viņš paiet man garām un viņa pirksti pieskaras pie mana labā sāna. Tas liek tauriņiem sacelties augšā un veidot virpuļa deju manā vēderā. Tajā momentā sapratu to, kad šo sajūtu pēdējo reizi no mīļotā cilvēka. Vēl pēdējo reizi atskatos uz viņu, viņam izejot no mājas, es aizslēdzu ciet durvis, man noslīdot uz grīdas. Ko es tagad daru?
Hey. Šodien jau otrā nodaļa. Iespējams būs vēl viena.
Līdz augusta pirmajai nedēļai vēlos pabeigt šo pirmo daļu grāmatai, lai varētu sākt labot otro daļu, kura arī būs interesanta un daudz kas mainīsies.
Šajā daļā palika viss, kas bija iepriekš. Ceru, kad tev patika šī daļa.
Neaizmirsti nospiest zvaigznīti un uzrakstīt komentāru.
Tiksimies nākamajā nodaļā, kura iznāks šovakar vai rīt.
YOU ARE READING
Mīlestības mezgls ( Pabeigts ).
RomanceStāsts par kādu meiteni,kura iemīlas kādā puisī,bet tad ierodas kāds,kurš jauc meitenei prātu. Ko viņa izvēlēsies? Vai tas būs īstais? To uzzināsiet,lasot šo stāstu.