Mīlestības mezgls ( Pabeigts ).

Derības un negaidīts pārsteigums.

Bija pienācis garais starpbrīdis, kad beidzot varēju iet paēst un tad sēdēt bibliotēkā, kur var atpūsties no visiem un palasīt kādu grāmatu. Man dažreiz gribas pabūt vienai, klusumā, kur var palasīt kādu grāmatu vai klausoties dziesmas padomāt par svarīgām vai tik nesvarīgām lietām. Dažreiz pat mani atrod mana labākā draudzene Melānija, bet viņa pašlaik nav skolā un man bez viņas ir garlaicīgi. Melānija tagad ir ceļojumā ar savu ģimeni un man īsti nav tik uzticamu draugu kā viņa, tāpēc tādās reizēs, es cenšos paslēpties no visiem un izvairīties, taču ne vienmēr man tas izdodas. Kāds parasti mani atrod, tā parasti ir Džesika ar savām astēm, lai tikai mani pakaitinātu un pasmietos par mani. 

Tā kā šodien biju izlēmusi paņemt līdzi pusdienas, tad es nemanāmi iegāju bibliotēkā un devos uz savu ierasto vietu, bibliotēkas beigās, kur parasti ir mana mīļākā vieta. Iesēžoties pufā, es izņemu savas pusdienas un tad ausīs ielieku austiņas, kur pēc tam izvēlos mūziku un tad sāku ēst pusdienas, jo biju jau nedaudz izsalkusi. 

***

Nedomāju, kad manā dzīvē tik ātri uzradīsies, kāds kurš mani mīlēs un es jutīšos tik labi viņa tuvumā. Nekad nebūtu domājusi par to, kad es iemīlēšos pa īstam, ka būs tie tauriņi vēderā un aiz laimes smaidīšu, bet tikai brīžos, kad atkal iedomājos par šo cilvēku. Mēs tagad esam pāris, bet par to neviens vēl nezina, ja vien šorīt kāds pamanīja, ka Harijs mani atveda uz skolu un pēc tam viņš mani noskūpstīja, tāpēc arī iedomājos, kad Džesika mūs redzēja un viņa tagad varēs iedomāties ko tādu un man būs viņai jāpiekāpjas. Ja Džesika ko tādu iedomāsies, tad es nepadošos un viņa zaudēs, jo Harijs mīl mani un nekad nepaskatīsies uz meiteni, pat ja viņa uzbāzīsies. 

-" Es tak jums teicu, kad viņa būs šeit." Pēkšņi no domām mani izrauj Džesikas balss. Kā velnu piemin, velns klāt. Noteikti kaut ko no manis vajag.

-" Ko tev vēl vajag?" Neapmierināta jautāju, kad Džesika ir pienākusi pie manis. Viņa noteikti gribēs kaut ko no manis un varu garantēt uz 100 dolāriem, ka tas būs par Hariju.

-" Es vēlos, lai tu atkraties no Harija." Interesanti viņa runā par manu Hariju vai kādu citu?

-" Tu laikam esi kaut ko sajaukusi, jo es nepazīstu nevienu Hariju." Izlikos, ka par tādu neko nezinu un skatījos kāda būs viņas reakcija.

-" Jaunkundzīt, es zinu, ka tu tiecies ar Hariju Stailzu un es tev ieteiktu ar viņu izbeigt visu, kas starp jums ir." Es iesmejos par viņas vārdiem un tad viņa skatās uz mani ar ļoti nopietnu skatienu, kurš man liekas smieklīgs.

-" Džesika, es nezinu kāpēc tu to dari, bet tev Hariju nedabūt, jo viņš ir tikai mans un mēs viens otru mīlam. Es tev neļaušu izbojāt mūsu attiecības un aizmirsi par Hariju, tu vari atrast citu. Gan jau drīz atgriezīsies tavs draudziņš Aleksandrs, kurš būs ļoti noilgojies pēc tevis un tavas ķērcošās balss." Iesmejos par to ko teicu, jo tas tiešām bija negaidīti no manis un viņa palika vēl dusmīgāka.

-" Labi, tad es tev ko piedāvāšu. Ja es spēšu pievērst Harija uzmanību un viņš ar mani gribēs tikties, tad tu viņu liksi mierā, bet ja viņš uz mani pat nepaskatīsies, es jūs uz likšu mierā." Vispār tas nav nekas patīkams, bet kā gan viņa domā pievērst Harija uzmanību, ja viņš visu laiku strādā mājās vai arī retu reizi aizbrauc uz kādu svarīgu tikšanos. 

-" Ceru, ka tev tas neizdosies, jo viņš tik bieži no mājām neiziet." Pasakot to, es somā ielieku tukšo kastīti un tad dodos prom. 

Es laikam nekad nesapratīšu Džesiku, kura visu laiku cenšas iegūt to labāko un vēlas man atņemt Hariju. Nedaudz par to uztraucos, jo Harijs varētu par mani aizmirst un spēlēt līdzi Džesikai, bet iespējams tieši otrādi, viņš nepievērsīs viņai uzmanību un tad Džesika liksies mierā. Kaut tā būtu, jo es nevēlos viņu tik ātri zaudēt, man viņš ir ļoti svarīgs.