Mīlestības mezgls ( Pabeigts ).

Pamosties blakus mīļotajam.

Nākamajā rītā pamostos no modinātāja, bet tad dzirdēju kā Harijs kaut ko nomurmina un es nojautu, ka viņš negrib dzirdēt modinātāja skaņu. Izslēdzot to, es pagriežos pret viņu, uzspiežot skūpstu uz viņa lūpām.

-" Mīļā, tu jau prom?" Viņš samiegojies atver acis un paskatās uz mani ar savām burvīgajām acīm.

-" Jā, mīļum, bet tev ir jāpaliek gultā, paprasīšu, lai Zeins mani aizved uz skolu, tev nav par ko uztraukties." Viņš mani noskūpstīja uz manām lūpām, man atbildot skūpstam.

Paldies dievam, kad Harijam pa nakti nepalika sliktāk un man par to ir liels prieks. Liekas, ka viss būs labi un Harijam nekas slikts nenotiks, kas tiešām ir labi. Vismaz puisis mani klausīja un ceru, kad tagad viņš arī klausīs mani, lai es nepaliktu dusmīga. 

***

Kaut katru rītu pamostos blakus Harijam, bet tas noteikti nebūs iespējams, jo tad man vajadzētu runāt ar vecākiem. Vispār man vajadzētu to izdarīt, lai beidzot vairs nebūtu jāslēpj mūsu attiecības, kas tiešām būtu atvieglojums. Mums vairs nebūtu jāslēpjas, lai kāds nepieķertu mūs skūpstāmies vai apskaujamies. Es tiešām esmu ļoti uzmanīga ar šo visu, lai nebūtu jāklausās vecākos, bet es zinu, ka no sākuma vecāki nebūs priecīgi par to, taču ar laiku viņi man piedotu par to. Man pat liekas, ka tētis visvairāk priecātos par mani un Hariju, bet mamma izliktos, ka ir dusmīga un nerunātu ar mani kādu laiku ko es nevēlētos.

***

Izejot no istabas, devos atvadīties no Harija, lai viņš zinātu, ka es dodos prom un tieši man pretī nāca Zeins, kurš smaidīja.

-" Labrīt. Tiksimies lejā." Viņš mani apskavā, man atbildot arī labrīt.

Man liekas, kad Zeins mani visvairāk ciena un uzskata par savu labāko draudzeni, jo pārējie tik ļoti mani neievēro, vienīgi vēl Nails mani atbalsta. Liams un Luis nedaudz savādāk izturas pret mani, bet Luis jau vairāk izrāda nepatiku pret mani, bet man par to ir vienalga. Biju pat gatava ar viņu aprunāties par šo lietu, bet nezinu kā sākt, jo tas tiešām būtu dīvaini. Iespējams viņš mani ienīstu vēl vairāk, bet ne jau cilvēkiem visi var patikt, man ar to ir jāsamierinās. 

Ieejot Harija istabā, viņš bija savā gultā un kaut ko darīja savā datorā. Ieraugot mani, viņš nolika datoru tālāk un tad man uzsmaidīja. Pieskrienu pie viņa un viņš mani apskauj savās stiprajās rokās, kas lika man pasmaidīt pie sevis. Viņa stiprajās rokās jutos laimīga un es par to biju priecīga. Manai laimei vajag Hariju un vecākus, kuri mani padara laimīgu.

-" Mīļum, man vajadzētu doties uz brokastīm, tad uz skolu." Ieskatos viņa acīs, kurās varēju skatīties ilgi, bet tam nebija laika, jo man jau vajadzēja doties.

-" Princess, es tevi mīlu." Viņš man iedod buču uz lūpām.

-" Mīļais, es tevi mīlu. Pat nedomā, kaut kur doties, tikai un vienīgi sava istaba, pat nemaz nedomā man braukt pakaļ, jo Zeins man būs pakaļ." Ļoti ceru, kad viņš mani paklausīs un ja tas nenotiks, tad viņam klāsies plāni, jo es ar viņu tad nerunāšu.

-" Protams, princesīt." Izraujos no viņa apskāviena, es dodos prom.

***

Bija pienācis garais starpbrīdis, kad beidzot varēju normāli izkustēties, jo bija jau apnicis sēdēt. Šodien ir diezgan garlaicīgas stundas un es labprāt būtu blakus Harijam nevis atrastos skolā, kurā pašlaik man nav nevienu draugu, jo vienīgā draudzene ar kuru komunicēju ir ceļojumā,. Pat nedaudz apskauž viņas, jo es arī tā vēlētos un viņa visus darbus pilda attālināti, lai neiekavētu darbus. Man ja godīgi labāk arī patiktu mācīties attālināti nevis iet uz skolu un klausīties skolotājas sakāmajā. Dažreiz pat vienkārši var aizmigt stundas laikā, bet pašlaik ar mani, tas nav noticis, jo tas noteikti būtu apkaunojoši. 

-" Sveika, Gabriela." Mani no domām iztraucēja direktores balss.

-" Jūsu klasei šodien stundas vairs nenotiek, jo skolotājiem ir neliela sanāksme." Es vai aiz laimes gandrīz sāku raudāt, jo negaidīju, ka beigsies stundas.

-" Tiešām? Tas nav nekāds joks?" Pārjautāju direktorei un viņa smaidīja.

-" Tas nav joks. Redzēju tevi te sēžam, tāpēc arī pienācu pateikt, bet pēc tam pateikšu pārējiem, kad viņi būs sanākuši pie paredzētās klases." Ak dievs, esmu tik laimīga. Beidzot tikšu ātrāk pie Harija.

-" Paldies par jauko ziņu. Jauku Jums dienu." Pasakot to, es devos prom, bet pirms tam izvelku telefonu, lai piezvanītu Zeinam, jo viņam bija jābrauc man pakaļ.

***

Šodiena tiešā bija pārsteigumu pilna, bet es negaidīju ko tādu, kas man sabojās garastāvokli. Atbraucot mājās, es taisnā ceļā gāju pie Harija. Kad attaisīju vaļā durvis, man pavērās skats, kuru nedomāju tagad redzēt. Pie Harija bija atnākusi kaut kāda meitene, kuru nekad nepazinu un viņš skatījās ar tik dīvainu skatienu, ka ieraudzīja mani. Vēlējos viņam sagādāt pārsteigumu, ka esmu ātrāk mājās un mums būs vairāk laika pavadīt kopā, jo vecāki nebūs visu dienu, bet tagad es vairs nevēlos viņu redzēt. Viņš pat necentās man ko pateikt, bet tā meitene gan uzdrīkstējās ko teikt, kas mani aizskāra un Harijs pat neko neteica.

-" Ko tu dari mana Harija mājā?" Tā meitene viņu sauca par savu, kas tiešām man likās dīvaini, jo Harijs tak nebija attiecībās ar kādu citu.

-" Esmu Harija meitene un to es varētu jautāt tev, ko tu dari viņa mājā un istabā?" No sākuma domāju, ka neatbildēšu uz viņas jautājumu, bet tomēr to izdarīju.

-" Neticu tev. Harijs ir mans puisis jau ilgu laiku, mēs bijām sastrīdējušies, bet tagad esam salabuši. Viņš neteica, ka viņam ir kāda cita." Paskatos uz Harija pusi, kurš vēroja mani.

-" Harij, tev nav ko teikt?" Man interesēja viņa domas un es zinu, ka te kaut kas nav tīrs, bet man tāpat sāpēja sirds, kad viņš neko neteica.

-" Parunāsim vēlāk, bet tas ko viņa saka nav taisnība." Man tagad bija vienalga ko viņš man teiks, bet nezinu kāpēc vēlējos ticēt viņai.

Pēc tā, pametu Harija istabu un ieslēdzos savā istabā, jo nevēlējos viņu šodien redzēt, kaut vai to gribēju pat ļoti. Viņš mani šodien  neredzēs sev blakus, pat ja izlauzīs šīs istabas durvis un es nevēlos ar viņu pārmīt kaut vienu vārdu. 

Es neesmu gatava ar viņu tagad runāt, man vajadzēja pabūt vienai ar savām domām. Nespēju pat normāli izdomāt kaut vienu loģisku paskaidrojumu tam, kāpēc tā meitene ir viņa istabā un kāpēc viņš man neko nebija teicis par savām iepriekšējām attiecībām. Vienīgi tā meitene varētu melot, lai iegūtu Hariju, bet tagad es par to vairs īsti negribēju domāt. Lai beigtu domāt par to meiteni un Hariju, es izlēmu sākt pildīt uzdotos mājasdarbus, kuri bija uzdoti uz nākamo nedēļu.

Hey, jauna daļa ir klāt. 

Tas, kas ir melnajā fontā, tās ir atmiņas ko atceras.

Ceru, kad tev patika šī daļa un neaizmirsti nospiest zvaigznīti.

Tiksimies nākamajā daļā.