Mīlestības mezgls ( Pabeigts ).

Nekas nav labi.

Pēc divām nedēļām.

Ir pagājušas jau divas nedēļas, kad pārtraucu visus sakarus ar Hariju, nerunājot, neskatoties uz viņu, kaut tas bija tik sarežģīti kā nekad agrāk. Viņš bieži atradās tēva tuvumā jeb mūsu mājā - tēta kabinetā un tas man galīgi nepatika. Uz to laiku, centos tikt prom no mājām, lai man nebūtu jāredz Harijs, jo viņa tuvumā es nespēju neparko domāt, kas mani tik ļoti tracināja. Tāda sajūta, kad viņš centās mani izaicināt, lai es padotos viņa dēl, bet es biju pārāk stipra, lai padotos. Es nedaudz sāku just kaut ko pret Aleksandru un tas bija iemesls, lai beidzot tētim pateiktu, kad Harijam ir aizliegts ienākt mūsu mājā. Savādāk, es aiziešu no mājām un viņš man vairs nebūs tētis. 

Zinu, kad biju pārāk stingra, bet es to pateicu, jo savādāk Harijs vēljoprojām būtu nācis pie viņa. Beidzot viņš tomēr, izlēma un Harijs jau kā nedēļu nav rādījies mūsu mājās, kas mani ļoti iepriecināja. Esmu gatava būt kopā ar Aleksandru, kaut vai vēljoprojām neesmu pārliecināta.

***

Sēdēju skolas solā un klausījos fizikas skolotājā, kurš mani jau sāk krist uz nerviem. Viņš tik garlaicīgi to visu stāstīja, ka man jau sāk nākt miegt un es labprāt vēlētos tagad atrasties kādā klusākā vietā, kopā ar Aleksandru, nevis šeit. Man liekas, kad esmu sākusi saprast ko vēlos un iespējams Aleksandrs ir tas, kurs mani padara laimīgu šajā laikā. Nezinu iemeslu, bet esmu sākusi būt daudz nopietnāka un manās domās bieži vien nāk Aleksandrs, kas ir labi, jo tā jau vajadzēja būt apmēram pirms diviem mēnešiem. Labāk tagad nekā nekad.

Atvērās klases durvis, man paskatoties uz durvju pusi. Pa tām steigšus ienāca Stefans - Aleksandra labākais draugs. Interesanti, kas gan noticis, kad viņš ir tik nervozs un man tas galīgi it nemaz nepatīk, jo iespējams kaut kas varētu notikt ar Aleksandru. Es nevēlos to dzirdēt.

-" Es atvainojos, kad iztraucēju, bet man ir vajadzīga Gabriela. Vai Gabriela varētu tikt prom no atlikušajām piecpadsmit minūtēm?" Tas nevar būt, manas domas ir apstiprinājušās. Ceru, kad Aleksandram viss ir labi.

-" Stefan, kas gan ir noticis, ka tev tagad ir vajadzīga Gabriela?" Šis skolotājs uzdod tik stulbu jautājumu.

-" Gabriela ir vienīgā, kas spēs nomierināt Aleksandru. Nezinu, kas tur tagad notiek, bet daži klases biedri viņu nokaitināja, iespējams, tagad tur varētu notikt kautiņš." Man tas galīgi nepatīk, jo Aleksandrs šādā brīdī nav kontrolējams, pat nezinu vai man tas izdosies.

-" Labi, lai Gabriela iet, vari vairs nenākt, ja paliek vēl laiks." Beidzot tieku prom no šīs garlaicīgās stundas.

Ātri saliekot mantas somā, es pametu klasi, lai dotos pie Aleksandra. Nezinu kas notiek, bet man tiešam interesē, kurš muļķis sadomāja sakaitināt Aleksandru, jo visiem jau vajadzēja zināt, kad viņš nav tik viegli savaldāms. Vienu reizi jau bija šāda situācija, bet tas bija tikai tādēļ, kad viņu nokaitināja Harija skatīšanās uz mani. Knapi, spēju viņu dabūt prom no Harija, jo es nezinu, kas būtu noticis. Kā nekā Harijs ir diezgan spēcīgs, bet nebiju pārliecināta par Aleksandru.

-" Stefan, kas noticis? Kurš ir tas mērglis, kas viņu noveda tik tālu?" Beidzot pārtraucu klusumu, bet tad iezvanījās viņa telefons un viņš uz to atbildēja.

Vienkārši superīgi. Es uzdodu jautājumu, bet kāds izdomā viņam piezvanīt. Nespēju tam noticēt. Man liekas, kad tas viss ir speciāli izdomāts, bet nu tad jau redzēs, jo Aleksandrs ir gana stiprs. Nevēlos, lai viņš iekļūst kādās problēmās, bet simts punkti, kad viņam būs jādodas pie direktores.

-" Mums jāiet uz direktores kabinetu. Abi nonākuši tur kur nevajag." Protams, un es vēl iedomājos par to, kad viņš varētu vēl tikt direktores kabinetā.