Mīlestības mezgls ( Pabeigts ).

Viņa ir prom

Vakar visa diena pagāja ļoti labi, jo es ar vecākiem pavadīju visu dienu kopā. Mēs braucām uz centru, kur iepirkāmies priekš skolas (jauns apģērbs, soma u.c. lietas), vēlāk gājām uz kino, kur noskatījāmies komēdiju un tad braucām uz mūsu iecienīto restorānu, lai paēstu vakariņas, bet tad uz mājām.

Diena bija tik ļoti piepildīta, ka es nebiju ne reizi iedomājusies par Hariju, bet tad pašā vakarā pirms gulēšanas iedomājos par viņu. Mans garastāvoklis pasliktinājās, bet tad vismaz jau vajadzēja iet gulēt un neviens man nejautātu, kāpēc izskatos slikti.

Harija skata punkts.

Pamodos ar pamatīgām galvassāpēm, kas nav patīkami, bet es izlēmu atvērt logu, lai vismaz kabinetā ienāktu svaigs gaiss. Es biju nedaudz pārsteigts, ka pamodos savā kabinetā uz dīvāna. Es laikam vakar pa daudz iedzēru, ka netiku pat uz savu istabu, kur vismaz varēju labāk izgulēties. Paskatījos pulkstenī un es nobrīnījos, ka tas jau rāda bez piecpadsmit demit un neviens no puišiem nav nācis uz kabinetu. Aizvēru ciet logu, jo sāka palikt vēsāks un tad devos uz savu istabu, lai nomazgātos un savestu sevi kārtībā, jo nevaru tak rādīties vakardienas drēbēs.

***
Aizpogājis žaketes pogu, es izgāju no istabas un devos uz Gabrielas istabu, lai apskatītu ko viņa dara. Iespējams, ka viņa vēl gulēs, jo viņai patīk ilgāk pagulēt. Klusām atvēru durvis un ieejot tajā, es ieraugu glīti saklātu gultu, kas mani nedaudz pārsteidza, jo izskatījās, ka tajā neviens nav gulējis. Aizeju pārbaudīt vai viņa ir vannas istabā, bet tajā arī viņas nav un šeit nav nevienas viņas higiēnas un citas lietas, kas agrāk atradās vannas istabā. Atgriežoties atpakaļ istabā, es pamanu, ka uz galda vairs nav neviena mācības grāmata un viņas dators. Pieeju pie skapja un tajā nav viņas koferis un mugursoma, bet visas drēbes ko esmu pircis ir skapī. Nevar būt, ka viņa atkal ir izdomājusi kādu joku. 

Aiztaisot istabas durvis, es gāju uz Zeina istabu, jo viņam noteikti ir jāzina, kur ir Gabriela. Ja viņi atkal ir nolēmuši spēlēt kādu spēli, tad es nezinu ko ar viņiem izdarīšu. Pieejot pie durvīm, es pie tām pieklauvēju un tad ieeju iekšā, kur Zeins sēdēja pie datora un tajā kaut ko darīja, bet viņš pat nepievērsās man.

-Zein, kur ir Gabriela? Šķiet Zeins negaidīja mani, bet viņš ierunājās.
-Tu pats viņai ļāvi iet. Nopietni? Es neko neatceros.
-Bet es to teicu dzērumā. Viņai vajadzēja palikt. Jūs labi zināt, ka viņa man ir svarīga. Zeins pagriezās pret mani.
-Nu viņa izlēma arī pati iet prom, jo tu pateici, ka viņa tev nav nekas. Nopietni? Es esmu tāds idiots.
-Tas nav nekāds joks? Zeins bija pavisam nopietns.
-Nē,  tagad ej ārā no manas istabas. Izejot no istabas, es aizeju uz kabinetu, kur izsaucu Leo, lai viņš atrod Gabrielu. 

Man vajag viņai visu paskaidrot un atvainoties par vakardienu. Es nebūšu mierīgs līdz neatvainošos viņai, kaut gan zinu, ka man to nevajadzētu darīt, bet es to vēlos un iespējams meitene man dos vēl vienu iespēju. Man tik un tā tas ir pienākums, lai varētu vismaz normāli pagulēt. Zinot, ka viņa nav šeit man ir nemierīga sirds, bet ko lai dara, viņa tam noticēja un es esmu stulbenis.

Gabrielas skata punkts.

Tagad ir starpbrīdis un es eju uz bibliotēku, lai mierīgi varētu palasīt kādu grāmatu un paēst savas pusdienas, kuras ņemu sev līdzi, jo man īsti negaršo skolas ēdiens. Ejot pa otrā stāva gaiteni, es netālu ieraugu Leo, kurš strādā pie Harija un man tas itin nemaz nepatīk, jo Harijs laikam lika mani atrast un aizvest pie viņa, bet es nepieļaušu to, lai Leo mani atrod.

***
Man vajadzēja tikt prom pēc iespējas ātrāk, lai Leo mani nedabūtu savās rokās, jo ja es tikšu viņa rokās, tad nespēšu no viņa tikt prom un man nāksies runāt ar Hariju, pat ja es to vēlos, bet es vēl neesmu gatava.

Iegājusi bibliotēkā no otrās puses, es gāju uz savu vietu, kur ir mans mīļākais plaukts ar dažādām interesantām grāmatām. Ceru, kad mani šeit neviens neatradīs un man nebūs jārunā ar Hariju. Neviens nezina kāpēc nebiju skolā dažas dienas ,kas ir ļoti labi, jo tad man noteikti būtu problēmas vai arī ļoti daudz jautājumu.

***
Beidzoties stundām, es devos uz savu skapīti, lai uzvilktu rudens mēteli un somā ieliktu vajadzīgās grāmatas un klades priekš mājasdarbiem, kuri ir uzdoti uz rītdienu vai tuvākajām dienām. Es biju noilgojusies pēc skolas un šodien viss bija mierīgi, pat Džesika mani neaiztika, bet man liekas, ka viņai ir kas aiz ādas, jo viņas skatieni dažreiz likās aizdomīgi.

Kad esmu izgājusi no skolas, es dodos prom no skolas teritorijas, bet manam skatienam paveras Harija mašīna un arī pats Harijs, kurš bija atspiedies mašīnas priekšpusē un vēroja skolas durvis. Viņš laikam mani gaidīja, bet es cerēju, ka man viņu nevajadzēs redzēt, taču mans sapnis nepiepildījās, jo Harijs tieši tagad nāca uz manu pusi. Es tiešām nevēlējos viņu redzēt, bet kad atkal paskatījos uz viņu, tad atkal mana sirds sāka sisties straujāk un straujāk.

Es speciāli gāju tā, lai Harijs man nebūtu pārāk tuvu, bet viņš laikam to manīja un tad viņš pienāca pa visam tuvu, pieskaroties ar saviem pirkstiem pie maniem. Tā sajūta bija dīvaina un es to nevaru aprakstīt ar vārdiem, jo es nekad neko tādu neesmu sajutusi. Protams, arī šī sajūta ir bijusi tajos momentos, kad mēs skūpstījāmies vai arī viņš tāpat pieskarās.

Gribēju jau spert soli uz priekšu ,bet viņš man šķērsoja ceļu, nostājoties man priekšā un ieskatoties manās acīs, kuras centās izvairīties no viņa acīm. Es nevarēju skatīties viņa acīs pārāk ilgi, jo tagad tas ir vēl bīstamāk nekā iepriekš. Šis viss mani padara vai traku. 

Kā jūs domājat, ko Gabriela darīs. Vai Harijs tiešām būs izvēlējies atvainoties viņai?
Izsakiet savas domas. 

Ja patika, tad spiežat zvaigznīti un gaidīšu jūsu atbildes.

Nedomāju, ka šovakar vēl ko labošu, bet tomēr izlaboju vēl vienu.