Mīlestības mezgls ( Pabeigts ).

Aizdomas.

Man bija neliels uztraukums, bet es centos būt mierīga, jo Harijam nevajag mani redzēt tādu. Es nezinu, kas ar mani notiek, jo viņš tak ir mans puisis un es viņu mīlu, bet es baidos ieiet viņa istabā jau piecas minūtes. Labi, es saņemšos un pieklauvēšu pie durvīm. Jau taisījos pieklauvēt pie durvīm, kad atvērās istabas durvis un tajās parādījās Harijs, kurš pieturējās pie sienas, lai nenokristu. Viņš bija tikai treniņbiksēs un varēja manīt, ka uz marles ir ļoti daudz asinis, kas man galīgi nepatika.

-" Harij, uz kurieni?" Viņš paskatījās uz mani, bet tad novērsās.

-" Pie tevis, jo vēlējos tevi redzēt un izrunāties." Viņš noteikti saka taisnību, jo savādāk viņš nebūtu gājis no istabas.

-" Harij, labāk no sākuma pārsiesim tev apsēju un tad parunāsim." Sakot to, pieeju pie viņa un viņš paklausīgs apliek ap mani vienu roku.

-" Piedod, ka neko nespēju tev pateikt. Nebiju gaidījis, ka viņa tik pēkšņi uzradīsies." Harijs centās lēnam runāt, kas viņam īsti nesanāca.

-" Mīļais, tagad nerunāsim par to. Man tagad esi svarīgs tu." Noskūpstu puisi uz lūpām, viņam atbildot skūpstam.

Šorīt sajutu tikai viņa lūpas uz savām, bet tagad es tās vēlējos sajust uz savām. Viņš ar vienu roku maigi mani pievilka pie sevis, sajūtot pret savu vēdera, viņa silto augumu. Man mugurā bija uzvilkti šorti un sporta krūšturis, kas sniedzas nedaudz līdz nabai, tāpēc sajutu viņa silto augumu un stingro vēdera muskulatūru. Mēs virzījāmies uz gultas pusi, bet es apstādināju skūpstu, jo man ir jānomaina apsējs.

-" Mīļais, no sākuma vajadzētu nomainīt apsēju." Ļauju viņam nogulties gultā, lai man būtu vieglāk to izdarīt.

-" Vispirms skūpstu un tad." Viņš nu gan ir gudriniek, bet es būšu gudrāka.

-" Ja nenomainīsim tev apsēju, tad uz skūpstu vari vairs necerēt visu nedēļu." Zinu, kad viņš to nevēlas, tāpēc arī to piedāvāju.

-" Labi princes." Pasmaidu pie sevis, pēc tam aizejot uz vannas istabu pēc aptieciņas.

Lai Harijam varētu nomainīt apsēju, es labāk izlikšos, ka esmu piedevusi, jo savādāk Harijs nevienam neļaus aprūpēt savu brūci un es jutīšos pie tā vainīga. Viņš noteikti būs dusmīgs par to, kad es nepiedevu viņam uzreiz, bet tad jau redzēsim, kas notiks.

Pēc mēneša.

Ir pagājis mēnesis kopš dienas, kad Harijs mani sāpināja, bet nākamajā dienā, es viņam piedevu, taču tagad kaut kas nav kārtībā. No sākuma divas nedēļas mēs labi pavadījām laiku kopā, es vairs neuztraucos par to vai vecāki mūs redzēs kopā, jo pastāstīju mammai par Hariju. Nezinu vai viņa ko teica tētim, bet viņš man neko nav teicis, tāpēc nezinu, kas var notikt tālāk. Runājot par Hariju, tad viņš jau kā divas nedāļās mani ignorē, vienkāršāk sakot, viņš no manis izvairās visu laiku un es nezinu kāpēc. Es vēlos ar viņu parunāt, bet ka to vēlos, tad viņam nav laika, it kā esot kaut kas jādara. Neticu, ka viņam katru vakaru ir tik daudz darba, jo viņš tak visu laiku strādā pa dienu un vakarā aizbildinās, kad jāpabeidz kāds darbs vai arī jādara kas cits. Šovakar esmu apņēmusies ar viņu parunāt, bet man ir jāizdomā kā, lai tieku viņa istabā pirms viņš pārnāk mājās, tāpēc es tagad iešu uztaisīt viņam vakariņas un tad viņa istabā saklāšu skaistu galdu. Man vēl ir atlicis četras stundas, tāpēc sākšu kaut ko jau darīt, lai viss nebūtu jāda pēdējā brīdī

Pa šo laiku mani atbalstīja mana draudzene Skārleta, kura pirms trim nedēļām atgriezās no ceļojuma un viņa man palīdz pārdzīvot šo visu. Iespējams viņai esmu jau apnikusi, bet viņa mani atbalsta par ko esmu priecīga, jo savādāk nezinātu ko man darīt un ko iesākt.

Harija skata punkts.

Līdz darba beigām ir palikušas tikai divas stundas un es vēlos palikt savā darbavietā vai kādā viesnīcā, jo man ir grūti atrasties mājās, kur ir mana mīļotā meitene. Es nevaru ar viņas pat parunāt, jo kāds iespējams mūs var novērot un nodot mani tai sasodītajai meitenei, kuru tik ļoti nicinu. Viņa man draudēja ar Gabrielas dzīvību, ja es turpināšu ar viņas runāt vai vest kaut kur uz skolu vai uz kādu citu vietu. Protams, Gabrielas dzīvība man ir daudz svarīgāka, lai viņa būtu laimīga, bet viņa neizskatās tik laimīga kā man gribētos. Viņa vēlas atrasties man tuvumā un es vēlos to pašu, taču tas nav iespējams. Zinu, ka tādā veidā varu pazaudēt savu mīļoto meiteni, bet viņa man ir svarīga tik ļoti, ka vēlos, lai viņai viss būtu labi. Ja godīgi, tad man lūzt sirds, ka paskatos uz meiteni, kad viņa atgriežas mājās no skolas kopā ar Zeinu vai Nailu, jo es viņiem uzticēju pienākumu, kuru viņiem ir jāpilda kamēr Gabriela dzīvos šeit.

Vēlos pat atrasties viņas tuvumā un sajust viņas maigās lūpas uz savām, bet es to nevaru par spīti visam to izdarīšu kādu dienu. Iespējams, tad būšu vainīgs pie tā, ka ar Gabrielas varētu notikt kas slikts, taču man tas ir jādara tā, lai neviens mūs neredzētu kopā. Man pat ir aizdomas, ka mājās ir kāds, kas par mani visu laiku stāsta informāciju, bet es to neesmu vēl noskaidrojis. Ceru, ka tas nav kāds no maniem draugiem, jo tad es būšu viņos vīlies. 

***

Beidzoties darbadienai, es izlēmu tomēr doties mājas, kas būs tas būs. Ja Gabriela man trāpīsies ceļā, tad es nespēšu noturēties, lai nenoskūpstītu meiteni. Tik ļoti ilgojos, kad nespēju nedomāt par meitenes acīm un skaisto smaidu, kurš parasti ir manis dēl, bet tagad neesmu to redzējis jau ilgi. Varbūt viņa smaida skolā, bet ja kāds viņu sasmīdina, jo es zinu, ka viņai garastāvoklis ir zem nulles.

Iebraucot mājas pagalmā, es novietoju mašīnu un izslēdzu motoru, bet tad izkāpu no mašīnas, lai dotos iekšā, kur ceru redzēt mīļoto. Iedomājoties par to mana sirds sāka sisties straujāk un es nezinu kāpēc, bet man patika šī sajūta, kad iedomājos par Gabrielas. Neviena nav spējusi mani tā ietekmēt kā šī burvīgā dāma, kuru tik neprātīgi mīlu no visas sirds. Viņa manā sirdī būs uz visiem laikiem, pat ja meitene būs kopā ar citu puisi, bet es nebeigšu par viņas domāt.

Ieejot mājā, sajutu patīkamu smaržu no virtuves, kuru esmu dievinājis jau kopš bērnības. Mans mīļākais ēdiens, kuru prata pagatavot tikai divas man pazīstamas sievietes. Gabriela jau vienreiz to taisīja un viņai tas izdevās lielisks, bet tad ir mana vecmāmiņa, kura šo ēdienu vienmēr taisīja man, ka es braucu pie viņas. Viņa zināja, ka tas ir mans mīļākais ēdiens un es biju tik laimīgs, kad varēju to nogaršot vēlreiz un vēlreiz. Man pretī nāca Zeins, kurš smaidīja, bet tad viņš ieraudzīja mani un pasmaidīja platāk.

-" E j uz savu istabu, tev tur ir pārsteigums." Interesanti, kāds pārsteigums mani varētu tur gaidīt.

Pieejot pie istabas durvīm, es nezināju ko man gaidīt. Es ļoti ceru, ka šis pārsteigums būs mana mīļotā meitene Gabriela, jo savādā būšu nedaudz bēdīgs par to, ka neredzēšu viņas. Saņemies, atveru vaļā durvis un visa istaba ir tumsā, bet tad pamanu sveces, kuras ir izliktas dažādās vietās, padarot šo istabu romantiskāku un tur arī bija viņa, visā savā skaistumā. Meitene bija uzvilkusi pieguļošo kleitu, kura sniedzās līdz celim, bet kājās bija uzvilktas augstpapēžu kurpes.

Aizverot aiz sevis durvis, es devos savas princeses tuvumā, lai beidzot varētu viņas stipri apskautu un pēc tam noskūpstīt šo skaisto meitene. Viņa mani padara ļoti vāju manās domās, jo nespēju beigt par viņas domāt.

Hey, hey.

Jauns labojums/ daļa ir klāt.

Ceru, kad tev patika šī daļa, jo es ļoti centos padarīt šo daļu labāku nekā tā bija. Pirmā reize, kad esmu kādu daļu rakstījusi tikai pusotras stundas laikā. Tieši pēc autoskolas teorijas noklausīšanās man radās ideja šai nodaļai un vārdi nāca daudz vieglāk nekā citas reizes, jo esmu uzrakstījusi gandrīz vairāk pa tūkstot vārdiem, bet man nepatīk un es dzēšu ārā. Tāpēc bieži man nav tik ātri daļu. Jau trešo reizi jauna daļa šajā nedēļā.