Mīlestības mezgls ( Pabeigts ).

Viņš vienmēr man būs īpašs.

Mēs visi sēdējām dzīvojamā istabā un gaidījām, kad atnāks mūsu vecāki. Harijs sēdēja nedaudz tālāk no manis, bet Aleksandrs visu laiku vēroja, kas man nepatika. Pašlaik sēdēju pinterestā un skatījos dažādas idejas bildēm, bet tad ienāca vecāki un es noliku telefonu nost. Visi bija tik nopietni, kad nesaprotu, kas notiek, taču tad ierunājās Henrijs.

-" Gabriela un Aleksandr, tas vairāk attieksies uz Jums abiem. Šis bija grūts lēmums, jo zinu, kad kādam no Jums tas nepatiks." Henrijs sacīja un man nepatika, tas, ka man būs kaut kādas saistības ar Aleksandru.

-" Tēti, kas notiek?  Kāds sakars man un Gabrielai? Tikai nesaki, ka biznesa dēļ." Mani nedaudz pārsteidza, tas, kad Aleksandrs ierunājās un kaut ko jautāja, jo es vēl nespēju apjēgt, kas viņam ir sakāms.

-" Aleksandr, lūdzu nomierinies. Kā jau minēju, šis lēmums bija grūts, bet nu esam šeit, lai to paziņotu. Aleks, Gabi, Jums pēc diviem gadiem būs jāprecas, bet līdz tam laikam Jūs būsiet oficiāli kopā." Nē, tas nevar būt. Vecāki neko tādu man nenodarītu. Viņi labi zina, kad man tādas lietas nepatīk.

-" Tēti, tas tak nav joks?" Jautāju, pieceļoties kājās. Es biju dusmīga.

-" Meitiņ, piedod, bet tā tam ir jābūt." Nespēju tam noticēt. Viņi to izdarīja.

-" Man ir vienalga, bet es nepiekrītu šim murgam. Nevēlos nevienu Jums redzēt." Pasakot to, es dodos prom. 

Izejot no mājas, es devos, kaut kur, bet tikai tālāk prom no šīs mājas. Nevēlējos būt blakus cilvēkam, kuru nemīlu un nekad nespēšu iemīlēt. Izskatās, ka tas sapnis par Aleksandru bija saistīts ar šo. Nekad nebūtu domājusi, kad vecāki ko tādu varētu man izdarīt. Viņi zināja, ka man nekad nav patikušas šādas lietas un mums par to bija runa. Es pat teicu, kad nekad nespētu piedot, ja viņi man ko tādu nodarītu, bet te nu es esmu. Man ir jābūt ar cilvēku, kuru nemīlu un nekad nespēšu iemīlēt tik ļoti kā Hariju. Iedomājos piezvanīt Harijam, lai viņš man atbrauc pakaļ, jo es zinu, kad viņš spēs mani nomierināt. Harijs pašlaik ir viens no cilvēkiem, kuru es visvairāk vēlos redzēt, jo nevienu citu nevēlos redzēt.

-" Princes, kur tu paliki?" Kad Harijs ir pacēlis klausuli, viņš man uzdeva šo jautājumu.

-" Harij, vari man atbraukt pakaļ." Ceru, kad viņš man atbrauks pakaļ.

-" Kur tu esi?" Paldies dievam, kad viņš man atbrauks pakaļ, jo nevēlos atrasties šīs mājas tuvumā.

-" Es izgāju no teritorijas un nogriezos pa labi. Gaidīšu tevi labajā ielas pusē." Pasmaidu pie sevis.

-" Gaidi. Tūlīt būšu." Es negribēju nevienu redzēt, tikai un vienīgi Hariju. Vecāki mani sāpināja vairāk nekā viņš un es nezinu vai spēšu to piedot. 

Es uz vaiga sajutu ko slapju. Tajā momentā sapratu, kad tās bija manas asaras un tas viss tikai tāpēc, kad mani sāpināja mani vecāki. Neviens vecāks nespētu to nodarīt savam vienīgajam bērnam, bet izskatās, kad viņiem bija vienalga vai viņi vēlas to, vai nē. Pat nevaru iedomāties ko tajā brīdī juta Aleksandrs, jo viņš arī izskatījās pārsteigts un es ceru, ka viņš nepiekritīs tam stulbajam murgam. 

Rokas piedurknē noslaucīju asaras, bet tās tāpat nebeidza ritēt. Pamanīju Harija mašīnu tuvumā, pirms viņš apstājās, es vēlreiz notrausu asaras, lai viņš neredzētu, kad esmu raudājusi. Izkāpjot no mašīnas, viņš pienāca pie manis, ieskaujot savā apskāvienā. Ceru, kad spēšu kaut uz mirklīti nomierināties, jo viņš vienmēr ir bijis man blakus, kad es raudu un viņa klātbūtnē parasti esmu nomierinājusies. 

-" Nomierinies, lūdzu neraudi. Viss būs kārtībā." Viņš centās mani mierināt.

-" Harij, nekas nebūs kārtībā. Viņi vēlas, lai esmu kopā ar to idiotu." Raudot teicu. Man vairs nebija spēka, lai kaut ko teiktu.

-" Mīļā, es zinu, kad tu to nevēlies, bet tev nebūs cita izvēle. Kāp mašīnā un tad parunāsim, jo ārā nav tik silts." Viņš atvēra man durvis, man iekāpjot mašīnā. 

***

Ieejot telpā, kurā atrodas baseins, es noliku dvieli uz atpūtas krēslu un tad apskatīju telpu. Pirms tam īsti nebija laika, lai visu izpētītu, kad man izrādīja telpas, bet es nepievērsu uzmanību. Pati telpa bija kā oāze manām acīm. Sienas ir no akmens, bet dažās vietās ir saliktas palmas un grieztos ir iebūvētas led lampas. Baseina un džakūzī malas bija no akmens un iekāpjot baseinā, kur ūdens bija zilā krāsā no lampām un tajā pusē, grieztos bija iestrādātas zvaigžņotas debesis.

Iekāpusi dziļāk baseinā, sāku peldēt tālāk, lai redzētu, kas tur ir un pēkšņi, es nobijos no ēnas, kuru pamanīju aiz stūra. Klusam peldēju uz to pusi un man priekšā parādījās Aleksandrs, kurš vienkārši bija atspiedies pret malu un kaut ko vēroja, bet tad viņa skatiens pievērsās man.

-" Arī no domām vēlies aizmukt?" Piepeldēju viņam tuvāk, es pamanīju tādu kā solu, kurš bija iebūvēts un apsēdos blakus viņam.

-" Jā. Vēlos nedaudz atslābināties un izbaudīt laiku ar Skārletu." Sakot sacīju, es paskatījos uz Aleksandru un viņš saprotoši pamāja.

-" Ko tu saki par vecāku lēmumu, mūs savest kopā?" Negaidīju, kad viņš man ko tādu jautās.

-" Aleksandr, es nezinu ko darīt. Es nevēlos būt kopā ar kādu, kuru nemīlu." Skatoties grieztos sacīju. Es vēl neesmu izlēmusi, tas ir ļoti grūti.

-" Saprotu tevi. Es būtu priecīgs, ja tu būtu man blakus nevis kāda cita, kura mani izmantotu slavas dēļ." Šajā jautājumā es viņu saprotu, jo visas meitenes piekristu šim piedāvājumam, tikai naudas un slavas dēļ.

-" Labi, es peldu atpakaļ." Peldot atpakaļ atskatījos uz viņu.

Nespēju noticēt, kad es ar viņu varēju normāli parunāt, jo parasti pret viņu jūtu riebumu. Iespējams šīs viss ir tikai tāpēc, kad mēs esam vienādā situācija un man iespējams nāksies būt kopā ar viņu, pat ja to nevēlos. Nekad neesmu gribējusi būt kopā ar kādu, kuru nekad neesmu mīlējusi un nespēšu to izdarīt. Tas ir ļoti grūts lēmums, kurš man ir jāpieņem un es nezinu ko man darīt. Manā galvā ir liels mezglu saišķis, kuru vēlos atpiņķerēt, lai viss beidzot nostātos ierastajās sliedēs un man nebūtu jāizvēlas šis sarežģītais lēmums. 

***

Bija pienācis vakars, kad beidzot devos gulēt, bet šoreiz viena, kaut ļoti vēlējos, lai Harijs atrastos man līdzās un mierinātu mani, taču tagad esmu oficiāli kopā ar Aleksandru un pēc nedēļas to uzzinās arī visa pārējā valsts un pasaule. Man nācās piekrist, kaut vai to nevēlējos. Kad to teicu, es skatījos uz Hariju un varēja redzēt, kad viņam nepatika mana izvēle, taču viņš saprata mani. Es gribēju, lai tas ir Harijs, jo es viņu mīlu un neko nespēju izdarīt tam. Viņš manā sirdī paliks īpašs cilvēks un Harijs to labi zina. Viņa acīs varēja redzēt sāpes, bet tai pat laikā viņš mani mīlēs vairāk nekā cits. 

Hey, šodien pirmā daļa ir ielikta. Šovakar vairs daļu nebūs, bet rīt centīšos ielikt nākamo daļu.

Tiksimies nākamajā daļā.