LEĢENDAS LAUSKA

PROLOGS

Leģenda vēsta par būtni, kuras sirds sitās tāpat kā citiem, tomēr tā bija auksta un nepazina žēlastību. Viņas skaistums apbūra ikkatru, kurš gadījās ceļā, taču šis skaistums bija vien māns. Cilvēki nokļuva viņas lamatās. Viņa izsūca cilvēku dvēseles līdz pēdejam pilienam un tad atlaida šos dzīvos miroņus, lai tie ceļotu pa pasauli kā pierādījums viņas varai. Cilvēki no viņas bijās vairāk nekā no nāves. Par viņu mēdza sacīt 'šausmīgākais skaistais radījums'. Apdāvinātie mēdza sevi galināt, lai tikai izvairītos no viņas briesmīgās spējas. Viņu sauc par 'nolādēto'.

Šī leģenda ir klājš piemērs, ka cilvēkiem patīk visu pārspīlēt.
Es neesmu nekāda dižā skaistule un tāpat kā citi skatos savā atspulgā bez īpašas pielūgsmes. Manai sirdij ir normāla temperatūra, un es nevienam nelaupu dvēseles. Arī nolādēta es neesmu. Biežāk mani uzrunā kā 'atbrīvotāju'.
Īstenībā es esmu parasta septiņpadsmitgadīga meitene no priekšpilsētas. Es mācos parastā skolā un man ir parasti draugi. Mana dzīve līdzinās tai, kuru dzīvo ikkatrs no mums. Vismaz daļēji.
Jau manā pirmajā dzīves sekundē es esmu bijusi nolemta šai dzīvei. Vārds 'nolemta' gan skan pesimistiski. Mana dzīve nav nemaz tik slikta. Man ir draugi, visai jauki audžuvecāki, kuri mani atbalsta, un viss, ko vien mana sirds kāro.
Vienīgā atšķirība - ja es jums pasaku, ka nebūšu skolā, tam par iemeslu nav ne slimība, ne zobārsta apmeklējums. Vairums gadījumu es dodos uz citu valsti, lai atbrīvotu kādu no pārdabiskām dotībām, kas viņam piemīt. Tāds ir mans darbs.
Eksistē divas paralēlas pasaules. Vienā dzīvojam mēs, bet otrā - pārdabiskas būtnes ar ļoti neparastiem talantiem. Šie cilvēki spēj darīt visneticamākās lietas. Lasīt citu domas, ārstēt bez medikamentu palīdzības. Esmu pat sastapusi meiteni, kura varēja kontrolēt laikapstākļus.
Lai nu kā, starp abām pasaulēm pastāv vienošanās par kārtību. Parastajiem cilvēkiem ir jādzīvo ar parastajiem cilvēkiem, bet pārdabiskajiem - ar pārdabiskajiem. Jūs jautāsiet - kāpēc jūs tā vienkārši atdodat šos cilvēkus paralēlajai pasaulei? Atbilde ir vienkārša - lai izvairītos no kara. Varētu teikt, ka esam uz īsas pavadas. Ja sāktos karš, cilvēki izmirtu. Kā gan mēs spētu pretoties tiem, kuru vaļā ir kontrolēt parādības, priekšmetus? Pareizi - nekā.
Tādēļ, kad mēs atrodam cilvēku ar spējām, viņam tiek doti divi varianti. Cilvēks var pamest zemi un caur portālu doties uz paralēlo pasauli vai arī nākt pie manis. Manos spēkos ir padarīt paranormālu būtni par pilnīgi parastu cilvēku. Šo spēju es ieguvu jau tajā mirklī, kad piedzimu.
Sekundē, kad iepriekšējās 'atbrīvotājas' sirds beidza pukstēt, es piedzimu un mantoju šo spēju. Izmantojot cilvēku, kuru sauc par meklētāju, es tiku atrasta un apmācīta. Mani nošķīra no īstās ģimenes un atdeva audžuvecākiem, kuri tāpat ir arī portāla sargātāji. Tieši viņi bija mani lielākie skolotāji.
Sasniedzot 18 gadu vecumu, man būs jādod oficiāls zvērests, un es nespēju vien sagaidīt to dienu.