LEĢENDAS LAUSKA

38

Es neapstājos līdz pat brīdim, kad ieeju sporta zālē un aizveru aiz sevis durvis. Tās noklaudz krietni skaļāk nekā biju rēķinājusies, liekot skaņai atbalsoties pret zāles sienām. Ieraugot Vladu, kurš pārskata sporta inventāru, es apjaušu, ka ir pēdējais laiks nomierināties, ja nevēlos saņemt psihologa konsultāciju.

"Atveda kaut ko jaunu?" jautāju, nopētīdama stūrī samestos sporta piederumus. Džordans nežēloja naudu.

"Jā, visu, izņemot to, ko vajag," vīrietis smagi nopūšas. Viņš atrauju skatienu no priekšmetu klāsta un uzlūko mani. Tam seko īsa zāles pārskatīšana, it kā viņš meklētu vēl kādu.

"Kur tad viņš kavējas?" vīrietis neapmierināti noburkšķ.

"Kas?" mulsi pārjautāju. 90% gadījumu mūsu treniņi notiek bez citu cilvēku klātbūtnes. Vlads uzskata, ka skatītāji neļauj pienācīgi koncentrēties.

"Saimons. Kurš tad cits?"

Es jautājoši saraucu pieri. Ko Saimons te būtu aizmirsis?

"Ko brīnies? Džordans nosprieda, ka Saimonam būtu jāsāk gatavoties nākotnes profesijai jau laicīgi," vīrietis paskaidro.

Nu protams, Džordans jau ir visu izplānojis. Saimona balss netika lūgta.

"Šaubos, ka viņš nāks. Zini, viņam ne visai patīk... " iesāku, bet apraujos, ieraudzīdama Saimona stāvu. Logs dod man iespēju redzēt viesnīcas teritorijas austrumu daļas stāvvietu. Saimons ir apsēdies uz tēva mašīnas it kā tā nemaz nebūtu tik dārga. Patiesībā, Kērta mašīna izskatās tā, ka man pat būtu bail tai sēsties pie stūres. Bet, kā jau zināms, Saimonu neinteresē vecāku nauda.

Es jau pasniedzos, lai atvērtu logu un nolamātu Saimonu, kad saprotu vēl kaut ko. Puisim rokās ir cigarete. Viņš netraucēti izpūš dūmus un tie pēc mirkļa pazūd kā nebijuši.

"Nezināju, ka viņš pīpē," pārsteigti nosaku. Viņš neizskatās pēc tāda, kas varētu kaut pieskarties cigaretei. Vai vispār ir tāds standarts, pēc kura var noteikt, kurš cilvēks pīpē un kurš nē?

Saimons nomet pusizpīpēto cigareti uz zemes un ar boti to samīda. No bikšu kabatas tiek izvilkta košļeņu paciņa.

"Kāds man dabūs pa ausīm..." dzirdu Vladu nočukstam. Es neko neatbildu, pati nezinādama, ko par visu notiekošo domāt.

Pēc pāris minūtēm atveras zāles durvis un Saimons, ģērbies pelēkās treniņbiksēs un melnā kreklā, mums pievienojas.

"Piedod, mazliet aizkavējos," dzirdu puisi nosakam. Uzmetu skatienu pulkstenim un saprotu, ka viņš ir nokavējis 10 minūtes. Ja es šādi kavētu, Vlads mani jau būtu piebeidzis.

"Ja vēlreiz redzēšu kā tu sevi indē, dabūsi pa galvu," Vlads stingrā balsī paziņo. Saimons nesaprotoši uzlūko treneri, izskatīdamies no tiesas izbrīnīts.

"Ko?"

Vlads pamet Saimonam boksa cimdus, kurus puisis arī noķer.

"Es saku, ka negribu vairs tevi redzēt pīpējam to indi," Vlads iecietīgi skaidro, pamezdams cimdus arī man. Saimona pārsteigtais skatiens klejo pa telpu un apstājās pie loga. Spriežot pēc sejas izteiksmes, viņš ir sapratis kā noslēpums tika atklāts.

"Neuztraucies, neredzēsi. Es ņemšu vērā, ka jābūt uzmanīgākam," Saimons attrauc, uzjautrināti pasmaidīdams. Ir skaidrs, ka Vlada viedoklis viņu neinteresē.

"Es nejokoju," treneris neapmierināti izdveš. Saimons, šķiet, nemana Vlada dusmas.

"Varbūt dažreiz vajadzētu,"