Atmosties Brazīlijā

8. Vakars pie baseina

Savā istabā es aši ielecu sarkanā peldkostīmā. Man tas ir ļoti nepierasti, tik bieži mainīt apģērbu, bet, pie velna, ja tāda iespēja man ir, tad es to izmantošu. Labāk domāšu par to, ko ģērbt un ar ko rotāties, nekā lauzīšu galvu par to, kas notiek ar manējiem. Savtīgi? Tikai tik, lai es no uztraukuma nesajuktu prātā.

Arī sarkana vasaras kleitiņa atradās. Uzziedu saules aizsargkrēmu. Sakārtoju savu istabu, kas nu te bija kārtojams - šodien nēsātās drēbes ielikt grozā, sakārtot pudelītes un vannas istabas piederumus. Būs jāpaņem līdzi planšetdators, ko pie baseina palasīt. Atsvaidzināt satiksmes ziņas. Pēc tam, kad būšu atpakaļ savā istabā, vajadzēs izvēlēties kleitu, ko ģērbšu rītvakar. Mazliet satraucos par to, ka sagaidīšu visādus augstu stāvošus cilvēkus kā namamāte. Lai gan - par ko man uztraukties? Pēc tam es viņus savā dzīvē vairāk neredzēšu. Jācer, ka drīz būšu atpakaļ Latvijā un dzīvošu tālāk savu ikdienas raižu dzīvi.

It kā norunātā stunda pēc vakariņām vēl nav pagājusi, bet es nolemju negaidīt un dodos pie baseina. Iezvēlos zvilni, kurā sēdēju arī vakar, un atveru ziņu aģentūru mājas lapas. Pārskatu visas lapas par satiksmi, piedevām vēl kriminālziņas, tā, katram gadījumam, bet neko ar manu lietu saistītu neatrodu.

Pārskatu savus meklējuma rezultātus par Zelta klubu. Starp atlasītajiem variantiem vispiemērotākie man šķiet 3 Rīgā un 2 apkārtnē esoši klubi.

Dzirdu soļus sev aiz muguras, man blakus uz galdiņa tiek nolikta dzēriena krūka un abās glāzēs ieliets brūngans šķidrums.

"Tu man jau esi priekšā un ierakusies darbos. Tagad liec to planšetdatoru maliņā un nobaudi Anas ruma kokteili, mazliet stiprāks dzēriens nekā visi iepriekšējie," skaidro Eduardo, apsēzdamies zvilnī man blakus.

"Labi jau labi, lieku malā. Es tikai katram gadījumam pārbaudīju satiksmes ziņas. Manā istabā man tik un tā nebija ko darīt, un es neesmu tāds cilvēks, kas spēj vienkārši sēdēt, man nepieciešama vismaz kāda nodarbe, kaut vai lasīšana."

"Rīt, kad ieradīsies Rafaela Santiago komanda, būs arī piegādes vakara pasākumam. Esmu pasūtījis arī kādus žurnālus tev. Latviešu valodā diemžēl nebūs, piedod."

"Vai, paldies, tas jauki no tavas puses! Un tagad - kā īsti norisināsies rītdienas pasākums?"

"Es tevi sagaidīšu pirms pasākuma, pārlūkosim kopā, vai zālē viss ir kārtībā. Tad sagaidīsim ciemiņus. Būs zviedru galds, uzkodas iznēsās viesmīļi, būs arī galdiņi, pie kuriem piesēst. Tava vieta, protams, būs blakus man. Vazāšu tevi visu laiku sev līdz, iepazīštināšu ar visādiem cilvēkiem. Būs dzīvā mūzika un iespēja padejot. Vēlāk būs uguņošana. Jā, pirms tam aizmirsu tev iedot," nosaka Eduardo un no šortu aizmugurējās kabatas izvelk sudrabainu aploksni.

Es atveru vaļā, un izņemu ielūgumu uz sudrabaina papīra ar tumši ziliem rotājumiem, kurš rītdien aicina uz Eduardo dzimšanas dienu ierasties vakartērpos un smokingos.

"Ļoti skaists ielūgums. Vai to arī iespējams pagatavot šeit?"

"Jā, par to parūpējās Jūlija no dāvaniņu veikala."

"Tā jau man šķita. Tu katru gadu savu dzimšanas dienu pavadi šādi?"

"Lai gan man tas ne sevišķi patīk, bet - jā. Tā ir arī iespēja satikties ar darba kolēģiem. Nereti viņi paliek ciematiņā vai pie manis mājā un otrā dienā mums ir darījumu tikšanās. Arī šoreiz tā plānots. Bet viss, pietiek par darbu, pagaršo taču kokteili," mudina vīrietis un es viņu paklausu.

"Parasti neesmu īpaši stipru dzērienu cienītāja, bet šis man garšo. Kas tas ir?"

"Baltais rums ar kolu un laima sulu un vēl nez kādām Anas piedevām, kuras viņa neizpauž."