Atmosties Brazīlijā

9. Atgadījums ar meistaru un viesis

Attēlā - Tiago
_____________________

Kad no rīta izslēdzu savu modinātāju, jūtu, ka sāp galva no vakardienas garšīgā kokteiļa, turklāt ir karsti. Paskatos uz ventilatoru pie griestiem - nedarbojas. Mirkli paguļu uz muguras, lai atjēgtos no miega, izstaipos un rāpjos no gultas laukā. Termostats istabā norāda uz 29 grādiem pēc Celsija skalas. Ventilators acīm redzot būs sabojājies, jāatceras palūgt Eduardo, lai atsūta kādu to salabot, citādi nespēšu nākamajā naktī pagulēt.

Sakopjos un uzģērbju pašus vieglākos un plānākos šortiņus maigi zaļā krāsā un viegli oranžu lencīšu krekliņu ar sīkām pērlītēm gar kaklu.

Tā kā laiks līdz brokastīm mazliet ir, pārbaudu savu e-pastu - nekādu jaunumu. Nolemju doties lejā.

Virtuvē redzu uz virsmām sakrāmētus trauku kalnus, Ana mazgā dārzeņus un satrūkstas, kad saku labrītu.

"Vai, mīļā, tu mani sabiedēji. Es jau esmu gatavošanās režīmā vakaram, galva pilna ar šodien paveicamajiem darbiem."

"Es atvainojos, Ana, nedomāju, ka ieradīšos tik klusiņām."

"Es tikko pabeidzu tev gatavot garneļu maizīti, kafija arī tūlīt būs kārtībā. Diemžēl nāksies tev vienai pabrokastot, Eduardo devies uz ciemu darīšanās, arī viņam jāsagatavojas vakaram."

"Kad viņš atgriezīsies?"

"Man grūti pateikt, iespējams, ka līdz pusdienlaikam būs jau atpakaļ."

"Tad jautāšu tev, Ana. Man laikam ir sabojājies ventilators. Kam būtu tādā gadījumā jāsaka? Istabā ir 29 grādi."

"Es izsaukšu no ciema Tiago, viņš ir tāds kā namu pārvaldnieks, meistars, celtnieks - plaša profila speciālists. Un vēl pabrīdināšu, ka drīz vien māja būs pilna ar cilvēkiem - pavāriem, viesmīļiem, dekoratoriem - lai sāktu gatavoties svinībām. Cerams, ka tas tev netraucēs."

"Gan jau ka netraucēs. Būšu savā istabā un paldies par brokastīm! Kā jau parasti, bija ļoti garšīgi!"

Sieviete pasmaida man pretī un saka: "Paķer vismaz no ledusskapja limonādi un kādu auglīti, lai veldzētu slāpes karstumā, kamēr Tiago nav ieradies. Ja vēlies, tur tajā kastē ir arī dažādu riekstu iepakojumi, ņem to, kas kārojas, mīļā."

Paklausu un patencinu Anu, un dodos uz savu istabu, lai pastrādātu.

Sāku ar satiksmes ziņām. Apskatu visus jaunumus un neko neatrodu. Kad gatavojos turpināt Zelta kluba meklējumus, ievēroju, ka ziņas atjauninātas.

"Smags negadījums pie Valmieras" vēsta virsraksts. Sāku lasīt un saprotu, ka avarējusi tieši tādas pašas markas automašīna, kāda bija Jānim Šņoriņam. Tā devusies Valmieras virzienā, nolidojusi no ceļa, apgāzusies uz jumta un atdūrusies pret koku. Vadītājs smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā, citu cietušo nav. Ziņa ir pavisam īsa, nekādu sīkumu, aiz kuriem aizķerties. Jāzvana Eduardo,lai pārbauda, kas ir bijis šī auto vadītājs, kādā stāvoklī un kurā slimnīcā atrodas.

Eduardo sola sazināties ar Latvijas kolēgiem, savukārt es turpinu meklēt informāciju par Zelta klubu. Meklējumos paiet viss rīta cēliens. Rezultātu ir pārsteidzoši daudz - sākot ar dažādu kazino reklāmām, lojalitātes jeb zelta kartēm un beidzot ar zelta cenām. Informācijas, kas jāatsijā, ir bezgala daudz, kas kaitina. Interneta vide ir pārbāzta ar dažādām nevajadzīgām lietām un naudas izvilināšanas mehānismiem, un tas ļoti apgrūtina manu darbu.

Saglabāju meklēšanas rezultātus, apkopoju atlasīto informāciju un ir jau pusdienlaiks. Dodos lejā pie Anas, kur uzzinu, ka Eduardo vēl nav pārradies. Visas virsmas virtuvē piepildītas ar dažādiem ēdieniem, traukiem, plīts arī strādā ar pilnu jaudu, pa telpu rosās veselas piecas palīdzes. Tieku sūtīta uz ēdamistabu, kurā Ana mani pabaro ar tomātu biezzupu un salātiņiem. Pati novācu traukus aiz sevis un ielieku trauku mazgājamajā mašīnā. Ana vēl mēģina protestēt, bet es norādu, ka viņai tāpat jau darba pilnas rokas.