Atmosties Brazīlijā

19.Satraucošas ziņas

EDUARDO

Lai ko arī Eduardo darītu, visas domas grozās ap Simonu. Kā lai negrozītos, viņa taču tagad ir liela viņa dzīves sastāvdaļa. Visas ēdienreizes notiek kopā, strādā arī viņi kopā, pat pāris rītus pamodušies ir kopā!

Varbūt arī nebija pareizi atrasties ar sievieti vienā gultā, un viņam iepriekšējā naktī vajadzēja doties prom, bet viņš nespēja sev liegt to patīkamo sajūtu. Viņš gribēja izbaudīt Simonas siltumu blakus, dzirdēt viņas mierīgo elpu, turēt apskautu un mierināt, lai arī zināja - pēc tam sāpēs. Toties cik nenovērtējami mirkļi bija pēc viņas pamodināšanas! Viņi čubinājās, kā īsti mīlnieki, sieviete smaidīdama viņu pētīja un arī pieskārās viņa sejai. Toties, kad viņa Eduardo nosauca par miega sargu, viņš atgriezās realitātē - viņs taču ir tikai kā sargs, nekas vairāk.Viņi ir kolēģi, turklāt Simona ir arī viņa pārziņā esoša persona.

Tomēr, ja būtu atļauts sapņot, viņš iedomātos, ka pēc vīra sānsoļa Simona no viņa izšķiras un pārceļas dzīvot uz šejieni. Dažu procentu iespējamība pastāv, bet viņš ļoti labi zināja, ka Latvijā viņai atrodas māte, draudzenes, bērni, labs darbs un iespēja piepelnīties, tulkojot caur Palomu.

Ja viņa tomēr pārceltos, vai Simona dzīvotu pie viņa? Varbūt viņa izvēlētos savu māju. Bet vienalga - būtu tuvāk, viņam būtu iespēja.

Bet Rafaels? Viņam taču arī Simona patīk. Lai arī Rafaels šodien izturējās skarbi, Eduardo trenēta acs un intuīcija ziņo, ka tas tāpēc, ka viņš cenšas noliegt savas jūtas pret Simonu. Rafaels saprata, ka sieviete nav iegūstama pāris nakšu sakariem, saprata, ka rodas jūtas, tāpēc cenšas distancēties.

Bet viņam ir iespēja! Varbūt vērts sākt cīnīties par savu laimi? Ja Kristaps vēl arvien sievu krāps, tad viņš to noteikti darīs! Viņš cīnīsies! Viņš būs gatavs pieņemt ne tikai Simonas bērnus, bet arī māti, draudzenes ar ģimenēm un ko tik vēl ne. Eduardo saprot, ka tā vairāk nav vienkārši aizraušanās vai simpātija, ka tur rodas kaut kas vairāk. Viņam ir sajūta, ka arī Simona nav vienaldzīga, citādi viņa nebūtu tā no rīta uz viņu skatījusies. Un viņam rodas vēlēšanās Simonu darīt laimīgu.

RAFAELS

Vakar vīrietis aizvēra aiz sevis durvis un pēc brīža dzirdēja Simonu klauvējam. Nē, viņš pēc visa nespētu būt mierīgs viņas tuvumā. Viņa pieklauvēja atkal, bet viņš devās ieslēgt mūziku, lai parādītu, ka nevēlas ar sievieti runāt. Nevēlas un nespētu. Viņu urdīja nepārvarama vēlme Simonu par sodu noskūpstīt. Tieši tā - par sodu! Par mata tiesu Rafaels izglābās no sirdssāpēm. Viņš jau sāka žēlot Simonu, vīrieti pārņēma sen nebijušas sajūtas, kad viņi skūpstījās, jau gadiem ilgi neviena sieviete nebija likusi tā justies. Un tad viņa izdara ko tādu.

Viņam jau šķita, ka Simona sāk atmest domu par atriebšanos, bet tad, svētdienas vakarā, aizgājis klusiņām uz virtuvi pēc ūdensglāzes, atceļā ierauga Eduardo, kurš dodas Simonas istabas virzienā. Viņa vīrieti ielaida iekšā. Vai tiešām viņš paliks arī pa nakti?

Vīrietī modās neizsakāmas dusmas. Būtu viņš uz to atriebību parakstījies pats, varbūt nebūtu tā jādusmojas, Eduardo ieraugot. Tāpēc Rafaels svētdien izdzēra divas stipro miegazāļu tabletes un devās gulēt, citādi bija tāda sajūta, ka viņš varētu iet lauzt ārā sievietes istabas durvis, lai izgaisinātu aizdomas, ka Simona atmaksā vīram par sānsoli.

Tomēr viņa aizdomas apstiprinājās, jo nākamajā rītā Rafaels dzirdēja, ka Eduardo aiziet prom no Simonas istabas. Kā viņa to varēja? Pirmajā naktī? Viņa spēj būt tik mīļa un tik neģēlīga vienlaicīgi. Diez ko viņa sapņoja, kad Rafaelu skūpstīja? Varbūt jau sapnī izpildīja atriebības plānus? Varbūt pat ar viņu? Un pēc tam tēlo tik nevainīgu, tik pateicīgu, tā apskauj un piekļaujas savā plānajā kleitiņā, bet nākamajā brīdī sazinās ar Eduardo. Turklāt uzreiz pēc viņu atklātās sarunas un apskāviena!