Atmosties Brazīlijā

25.Trauksme izklaides vakarā

Pasakaini - tā es varētu aprakstīt šodienas spa un skaistumkopšanu. Vislabākais laikam bija masāža, tieši tas, kas maniem saspringtajiem nerviem vajadzīgs. Kamēr mēs bijām skaistumkopšanas salonā, Felipe apskatīja teritoriju.

Pēc salona apmeklējuma mums vēl bija nedaudz laika līdz norunātajai pasēdēšanai bārā. Tā kā Felipem bija jādodas uz villu pakaļ pārējiem, viņš sazvanījās ar vīriešiem, kuriem bija paredzēts šovakar novērot apkārtni. Izrādījās, ka viens no viņiem ir meistars Tiago, kurš toreiz manā istabā laboja ventilatoru.

"Sveicināta, Laimiņas kundze, kāds prieks jūs redzēt! Un jūs, ja nemaldos, esat Paloma Gutjeresa," viņš ar mums sarokojas.

"Neesat kļūdījies," atbild Paloma. "Un jūs būtu..."

"Tiago Golla. Prieks ar jums iepazīties. Un šie ir sargi Diego un Vitors."

"Abpusēji.Prieks ar jums visiem iepazīties. Šobrīd esmu nodomājusi iet uz kafejnīcu, līdz atbrauks pārējie. Labprāt piedāvātu jums nākt ar mums iedzert, bet, diemžēl, jūs esat uzdevumā. Tātad, laikam citu reizi."

"Tieši tā kā jūs teicāt - diemžēl. Tik tuvu, bet tik tālu no jums, manas skaistās dāmas," vīrietis piemiedz man ar aci.

Es pasmaidu: "Esmu vainīga, atzīstu. Esmu jums visiem laupījusi prieku."

"Ko jūs! Ja jūsu te nebūtu, man, tieši otrādi, nebūtu arī prieka. Bet es varu ar jums parunāt, pasmaidīt, piedāvāt elkoni pavadīšanai uz kafejnīcu..."

"Cik jūs galants!" izsaucas Paloma. "Mani nāksies vest kādam no jums, puiši," viņa vēršas pie abiem pārējiem.

Abi vīrieši piedāvā Palomai savus elkoņus.

"Pa..sa..kai..ni... Ne ko piebilst, ne atņemt," viņa nosaka. "Tiešām žēl, ka nenāksiet ar mums iedzert."

Es smejos un nodomāju, cik brazīļu sievietēm tas vienkārši padodas. Flirtu viņas laikam uztver vieglāk.

"Visu vēl var paspēt, kamēr te esat," ierunājas Vitors. "Rīt man būs brīvdiena, tā ka..."

"Tas izklausās pēc randiņa," saka Tiago. "Vai arī mēs tādu varētu rīt sarunāt?" viņš jautā man.

"Neuzskatu..." iesāku teikt, bet mani Paloma pārtrauc.

"Neko nevar zināt, šis vakars ir garš. Bet, katram gadījumam, paņemšu jūsu telefona numurus. Un iedošu savu un Simonas. Negribētu laiku šeit pavadīt sausā darbā."

Nogrozu galvu, bet neko nesaku. Šaubos, vai man kāds zvanīs, tāpēc lai dod droši.

Tā pļāpādami esam nonākuši pie kafejnīcas. Lai kā arī man gribētos sēdēt uz terases, mēs būtu pārāk pamanāmas, tāpēc dodamies iekšā. Diego un Vitors paliek ārpusē, bet Tiago apsēžas pie blakus galdiņa, pirms tam norādīdams, ka daudz sarunāties mums nevajadzētu, kamēr Eduardo neesot pārbaudījis kādu informāciju. Atkal šī noslēpumainā informācija. Pirms tam viņi visi apgalvoja, ka šī esot viena no drošākajām vietām, visi cilvēki esot pārbaudīti, viens otru pazīst - kāpēc lai mēs staigātu ar ieročiem, pārraudzītu teritoriju, nesarunātos?

Man tirpas pārskrienpār kauliem, tāpēc saku Palomai: "Esmu saspringusi. Mani biedē visi Eduardo drošības pasākumi. Kam tie šeit ir vajadzīgi?"

Sieviete nopūšas un atbild: "Zinu, ka man nevajadzētu to teikt, jo tāda ir Eduardo instrukcija bet saprotu, ka jūs nenomierināsieties un jutīsieties labāk, ja vismaz zināsiet, par ko ir runa."

Es pamāju ar galvu un ar žestu norādu, lai viņa turpina.

"Piegādes auto šoferis ir mainījies. Apkarošanas organizācija par to neko nav paziņojusi. Dīvainākā sakritība - viņa vārds ir Armando, tieši tā sauca arī to cilvēku, kas aplūkojis jūsu profilu sociālajos tīklos. Kamēr Eduardo gaida informāciju, tikmēr būs uzmanīgs."