Fate [louis tomlinson]

Chapter 5

Es ieelpoju svaigo gaisu savās plaušās, kad biju beidzot izgājusi  no milzīgās mājas. Acis bija nogurušas no raudāšanas un zem acīm sāka parādīties zilie rinķi, kas noteikti neuzlaboja manu pašreizējo izskatu.

Es neatceros, kur biju noparkojusi savu mašīnu, tāpēc nolēmu doties uz mājām ar kājām. Ejot pa ielu, es aizķēros aiz kaut kā un jutu kā krītu uz priekšu, pēc tam atsitot zodu. Es biju izmežģījusi savu kāju un to es sajutu pirmajā brīdī, kad mēģināju piecelties kājās.

Es pieturējoties pie kādas ēkas sienas piecēlos kājās un klibojot gāju uz mājām. Ja atradīsiet vēl lielāku neveiksminieci, tad pasakiet, labi ?

Ejot uz mājām, es cerēju, ka Bens aizvācās prom, jo sastapties ar viņu es noteikti negribēju. Es gāju pa šauro ieliņu, ielikusi rokas jakas kabatās, un, kad biju nonākusi līdz daudzdzīvokļu mājai, es iegāju tajā iekšā un uzgāju augšā uz otro stāvu.

Es aizgāju līdz dzīvokla durvīm, atverot tās. Paldies Dievam, viņš tās nebija aizvēris, kas lika atviegloti nopūsties. Es novilku savu jaku, pakarinot to. Kad es biju iegājusi savā istabā, es pārģērbos, sataisot matus astē.

Šobrīd es gribēju ieiet atslābinošā vannā, lai atpūstos vai noņemtu stresu, bet vēl jo vairāk es gribēju gulēt. Es nogulēju mazāk kā četras ar pusi stundas, jo blakus tam kretīnam es gulēt nekādīgi nevarēju. Es iegāju viesistabā un apguļoties uz dīvāna, ieslēdzu televizoru. Nemanot, manās acīs sariesās asaras un es aizvēru acis..

****
Šausmīgi atvainojos par to, ka tik ilgi nebija turpinājuma, bet diemžēl sākot mācīties ģimnāzijā, mājas darbu pildīšana jeb projektu taisīšana aizņem vairāk laika.