*Luisa sk.p.*
Es piegāju tuvāk pie Anabellas, jautājoši uzlūkojot viņu, bet viņa trīcot, piespiedās tuvāk sienai. Viņas acīs varēja perfekti saredzēt bailes, bet es joprojām nesapratu no kā viņa baidās. Varbūt no manis ?Bet nē...nevar būt, es tak neesmu monstrs, ne tā ?
- Novācies prom no manis, - viņa caur sakostiem zobiem teica, nikni uzlūkojot mani. - Un atslēdz durvis, tūlīt pat. -
- Bet... - es iesāku runāt, bet viņa mani uzreiz pārtauca, veltot man nicinošu skatienu.
- Ātri, tūlīt pat, - viņa klusi norūca.
- Ko es tev izdarīju ? - es, sakrustojis rokas virs krūtīm jautāju, kamēr viņa vienā apakšveļā, meklēja savas drēves, kuras bija izmētātas pa visu istabu.
- Mazāk dzert vajag, tad visu perfekti atcerēsies, - viņa klusi nomurināja un, kad bija atradusi savas melnās džinsu bikses, uzvilka tās. Viņa aizejot līdz gultai, pietupās, uzreiz paņemot rokās baltu T - Kreklu, uzvelkot to. Viņa uzvilka kājās savas baltās kedas.
- Atver durvis, tagad! - viņa pilnīgi uzkliedza man virsū, joprojām nikni uzlūkodama mani. Kas viņai kaišs ?Es atvēru istabas durvis, jad biju piecēlies kājās un viņa drīz vien pazuda no mana acu skata.
KAMU SEDANG MEMBACA
Fate [louis tomlinson]
Fiksi PenggemarLuiss ar Anabellu satiekas vienā vietā, vienā laikā, vienā dienā, izglābjot viens otram dzīvi...nejaušība vai tomēr nē ?