Fate [louis tomlinson]

Chapter 3

Luiss pievelkot mani sev tuvāk, piespieda mani pie sienas, pieliecoties pie mana kakla. Drīz vien es biju sajutusi viņa elpu uz tā, bet vēlāk jutu, kā viņš to skūpsta, apvijot savas rokas ap manu vidukli.
- Luis, beidz, - čukstēju, mēģinot atgrūst viņu no sevis.
- Beidz pretoties man, - Luiss klusi izdvesa un atraujoties no mana kakla, ieskatījās manās acīs, uzreiz noskūpstot mani.
Es mēģināju atrauties no viņa, bet Luiss bija mani cieši pievilcis pie sevis, tāpēc mēģinājums atrauties bija izgāzies.

Es tupēju stūrī un gaidīju, kad tas monstrs pamodīsies un atslēgs istabas durvis. Bija ap sešiem rītā un es sāku nopietni apdomāt ideju, izlekt laukā pa logu, jo biju pārliecināta, ka te notupēšu vēl apmēram trīs stundas. Es biju izģērbta līdz apakšveļai, bet pārējās drēbes tas monstrs jeb Luiss, bija kaut kur noslēpis, man nezināmā vietā. Es skatījos uz savām rokām un trīcēju. Kas būs tālāk ?Ja nu viņš atkal tā izrīkojas ar mani ?
Manās acīs sariesās asaras un drīz vien tās sāka birt kā pupas, pār maniem vaigiem.
"Nerunā ar svešiniekiem.", tagad saprotu, kādēļ bērnu mammas to saka bērniem, kad tie iet ārā...
Es uzmetu skatienu gultai, uz kuras gulēja Luiss un nodrebinājos. Luiss lēnām atvēra acis un paskatoties uz mani, uzreiz pieleca sēdus. Viņš apskatīja mani un saraucis uzacis, jautājoši uzlūkoja mani, bet tad viņš piecēlās kājās un aizgāja līdz manīm, pieraujot mani kājās. Luiss apskatīja mani no galvas līdz kājām, bet es klusēju, piespiežoties tuvāk pie sienas.
- Kas notika ?Kādēļ tu raudi ? - Luiss klusi jautāja, neatraujot skatienu no manis, bet es klusēju, sakodusi zobus.