Dziedinājums Klērai

6.Ģimenes pusdienas

Pie pusdienu galda jutos diezgan neveikli. Nezinu vai tā ir mana iztēle, bet šķiet Jungi no manis nenolaida skatienu un neviens tam nepievērsa uzmanību, it kā tas būtu MANS iztēles grauds. Katru reizi, kad paskatījos uz viņa pusi mūsu skatieni sastapās un es žigli novērsu savu uzmanību un sārtiem vaigiem sāku pētīt šķīvja saturu.

Anna tiešām labi gatavo. Tas bija ļoti garšīgi. Negribētos tā teikt, bet viņa gatavo labāk par manu mammu. Atmiņā uzpeldēja atmiņas par to kā mēs ar mammu mēdzām virtuvē kopā gatavot konditorejas izstrādājumus. Mēs jautri pavadījām laiku. Mammai īsti negaršo saldumi, viņa tos ēd reti, bet tāpat kopā ar mani gatavoja visdažādāko pildījumu kūciņas, jo es esmu īsta kārumniece un nevaru iztikt bez saldumiem. Atceroties visas šīs dienas man acīs sariešas asaras un kaklā iesprūst kamols. Man vajag novērst savas domas, kamēr visi pie galda nesāka man vaicāt, kas vainas.

-Hosok, uz cik ilgu laiku tu atbrauci pie savas vecmammas ciemos?- es sajutos ļoti pateicīga, ka tēvs sāka runāt un novērsa, kaut nedaudz, manas domas.

-Man ir 2 nedēļas brīvs, jau tiku galā ar visu universitātē, būšu šeit visu šo laiku. Jau kādu laiku neredzēju Jungi, sāku uztraukties vai viņš maz dzīvs ir, jo viņš pakaļa man neraksta tik bieži, cik man gribētos. - puisis pateica un uzpūta apakšējo lūpu, it kā būtu abižojies par nesaņemto uzmanību no drauga puses.

-Eeee, man nav jāsēž visu laiku pie telefona. - puisis novērsa skatienu no manis un atbildēja. Viņam lūpu kaktiņā parādījās neliels smaids.

Viņam ir ļoti skaists smaids un smaidot viņa acu ārējie kaktiņi pavilkās uz augšu. Viņš izskatījās pēc kaķa, kas smīn.

-Nu jā, tev taču miegs un mūzika ir svarīgāki par mani. - Hosoks pasmaidīja. Šis cilvēks šķiet ļoti pozitīvs un patīkams. Nez kā tas gadījās, ka viņi ar Jungi ir labi draugi?

Jungi un mūzika? Interesanti...

-Jūs puiši jau zinat, ka es ar Annu dodos ceļojumā. Ar jums te būs arī Klēra, tāpēc uzvedieties kārtīgi. - pavēstīja mans tēvs ar brīdinošu skatienu.

-Viss būs pilnīgākajā kārtībā. Mēs ar Jungi parūpēsimies par Klēru. - Hosoks pievērsa savu uzmanību man un ļoti silti uzsmaidīja. Man pa ķermeni pārgāja zosāda. Es neveikli atsmaidīju. Puiša skatiens palika uz manis vēl kādu brīdi, bet tad viņš turpināja - ja vajadzēs mēs uz rokām viņu nēsāsim. Attieksimies pret viņu kā pret princesi. Tāpēc neuztraucieties Naidžel, viss būs kārtībā.

Mans tēvs iesmējās, bet tikmēr manu uzmanību sev pievērsa Jungi, kas nosmīnēja, it kā pavēstot „neticami... nu ar to tu varēsi ņemties pats".

No galda pirmais pazuda Jungi, kas devās uz savu istabu, Hosoks vēl uzkavējās un parunājās ar manu tēvu par dzīvi, tikmēr es centos piedavāt Annai palīdzību ar traukiem, bet viņa mani laipni aizdzina, jo man esot traumēta kāja un man vajadzētu atpūsties.

Kāpjotaugšā pa kāpnēm es sāku prātot. Diezvai Jungi bija kaut ko minējis manam tēvam,bet visu pusdienu laiku viņš gandrīz nenovērsa no manis skatienu, it kā analizētumani. Noteikti ir kaut kas, ko Džins viņam pateica. Es to jūtu. Vai arī tā irmana paranoja? Kas viņam aiz ādas?