Dziedinājums Klērai

27. Pārāk daudz šampanieša

Esmu izdzērusi pārāk daudz šampanieša. Tas dzeras viegli, kā limonāde, bet visvairāk iedod pa galvu. Tā nu man sareiba galva un palika slikti. Es devos uz vannas istabu, lai nomazgātu seju, atvēsinātos.

Esmu tik ļoti piedzērusies.

Es gāju līdz vannas istabai, bet pamanīju, ka gaitenī kāds runā. Hosoks un Namdžuns. Es apstājos, izskatījās, ka viņiem ir privāta saruna.

Man bija pārāk slikti, lai es varētu aiziet uz viesistabu un tad pēc laika nākt atpakaļ, tāpēc izdomāju palikt aiz stūra kamēr viņi pabeigs sarunu.

Es saklausīju savu vārdu viņu sarunā un tas mani ieinteresēja. Es noslīdēju lejā uz zemes un sāku klausīties.

-Tev tiešām viss būs labi?-tas bija Namdžuns.

-Jā. Esmu priecīgs redzēt Jungi tādu. Es domāju, ka pēc Stefas viņš nekad neatgūsies pilnīgi. Bet... Klēra... Viņa var, viņai sanāk. Viņa jau dziedina viņa dvēseles rētas.-atbildēja Hosoks.- Jungi ir vajadzīga Klēra, bet Klērai – Jungi.

-Šobrīd tu neizskaties laimīgs...

-Varbūt šobrīd ne, bet pēc laiciņa būs labi. Tas ir tāpat kā, ja tevi atšuj kāda meitene, kas tev patīk. Tikai Klēra pat nezina, ka man patīk viņa.

-Tev varbūt vajadzētu viņai to pateikt?

-Nē. Es neesmu akls. Viņa izskatās laimīga. Kad mēs tikko iepazināmies un pavadījām laiku kopā, viņa arī izskatījās laimīga, bet tas bija citādāk. Es pat nezinu kā to izskaidrot... Viņai ar Jungi ir kaut kāda mistiska saikne... Es negribu, lai viņa justos neērti manā klātbūtnē. Ja viņa uzzinās, mēs nevarēsim būt labi draugi, jo tas būs pārāk neveikli.

-Man žēl... Es pazīstu Klēru jau kopš bērnības. Viņai līdz šim nav bijis puiša... Bet es zinu, ka, ja viņa iemīlēsies, tā būs ļoti stipra mīlestība. Tāpēc es ceru, ka viņa iemīlēsies pareizajā cilvēkā, kas nesalauzīs viņas sirdi.- pēc nelielas pauzes Namdžuns turpināja,- Viņa varbūt to nekad neatzīs, bet viņa ir ļoti jūtīga. Jungi liekas lāga cilvēks, man viņš patīk. Skatoties no tās puses, ka viņu vecāki ir precējušies ar viens otru, tas protams ir jocīgi, bet viņi nav asins radinieki. Mani māc bailes, ka šis viss nebeigsies labi...

-Es protams atvainojos! Es vispār tev te, tagad, savu sirdi izkratu... Bet jā... es tev piekrītu, tas varbūt liekas jocīgi, Jungi parūpēsies par Klēru. Tāpēc es pat necenšos neko darīt. Man viņi abi ir ļoti dārgi. Es zinu, ka Jungi nekas neapstādinās, ja viņš kaut ko izlēma. Es ceru, ka viss beigsies labi, jo Klērā ir kaut kas tāds...-Hosoks ieturēja pauzi- Man negribas domāt, kas notiks ar Jungi, ja viņi nevarēs palikt kopā. Domas par to mani sāpina. Es negribu pārdzīvot to, kas notika pagātnē, atkal.

Abi nopūšas.

-Kā tu pats jūties, skatoties uz to kā tavs labākais draugs iekaro tev patīkošas meitenes sirdi?

-Protams ir skumīgi, bet... dzīve uz tā nebeidzas.- Hosoks pateica, šķiet viņš pasmaidīja, bet neesmu pārliecināta.

Es dzirdu soļus. Viņi nāk uz šejieni...

Skriet līdz viesistabai nav variants, jo man ļoti reibst galva, tāpēc es ātri ieņemu tādu pozu, lai izskatītos, ka es tikai tagad sāku iet pa šo gaiteni uz vannas istabu.

-Vou, Klēra! Tev palīdzēt?- paprasīja Hosoks, ieraugot mani, kas knapi stāv uz savām kājām.

-Nē! Es uz tualeti.

-Nu labi.- viņš uzsmaidīja un abi ar Namdžunu aizgāja uz viesistabu pievienoties pārējiem.

Hosokam ir jūtas? Jūtas pret mani?

Kad nokļuvu līdz vannasistabai, mans domu gājiens pārtrūka.

Par ko es tikko domāju?

Es apsēdos pie tualetes poda.

Ah... man nevajadzēja dzert tik daudz. Esmu galīgi piedzērusies.

Pēc laiciņa pie durvīm pieklauvēja.

-Klēra, vai viss labi?- tas bija Jungi.

-Jā!- es mirkli apdomājos, man bija ļoti slikti,- Vispār, ja godīgi, nē.

Jungi atrāva vaļā vannas istabas durvis. Ātri piegāja man tuvāk un apsēdās blakus uz grīdas.

-Tev vajadzētu pagulēt.-viņš noglaudīja manu galvu,- Atnest ūdeni?

Viņš atnesa man glāzi ūdens un, kad es to izdzēru, uzstāja uz tā, lai eju gulēt. Viņš mani paņēma rokās un aiznesa uz manu istabu.

Viņš mani pārāk bieži nēsā uz rokām, es uz mirkli padomāju, bet tad atkal man palika slikti.

Es biju tik ļoti ieķērusies ar rokām viņa kreklā un iespiedusi galvu viņa krūtīs, ka viņš apsēdās manā gultā un ļāva man aizmigt viņa klēpī.