Dziedinājums Klērai

17. Es nezināju...

Hosoks sarauca uzacis un par kaut ko aizdomājās. Pēc brīža viņš beidzot sāka runāt.

-Tu taču zini, ka Jungi tikās ar Stefāniju?

-Nu jā...

-Vai tu zini arī to, ka viņa viņu pameta?

-Nē. Es nezināju...- sajutos neveikli, - Kāds tam sakars ar to, ko tev pajautāju?

-Sakars ir ļoti tiešs. Mēs visi trīs bijām labi draugi. -Hosoks smagi nopūtās- Līdz vienu vasaras dienu Tehjons iepazinās ar Stefāniju. Vairāk kā gadu atpakaļ. Tehjons ir Džina dēls un Džins ir ķirurgs, pelna daudz. Tehjons ir ļoti turīgā ģimenē...

Es jutos nedaudz apjukusi.

-Pats šausmīgākais ir tas, ka es zināju, ka tas labi nebeigsies, kad uzzināju, ka viņš kaut ko jūt pret Stefāniju. Jo Stefānija... sākumā jau šķita forša un sakarīga, man bija prieks, ka Jungi atrada tādu meiteni, viņš pats ar bija laimīgs. Bet... jau pirms viņa iepazinās ar Tehjonu , viņa krāpa Jungi, kad viņš uzzināja, tas bija kā trieciens viņam... bet viņš viņai to piedeva.

Manas rokas un kājas palika aukstas, palika vēsi, likās it kā es tagad nesēdētu iekšā siltā mājā, bet gan uz balkona, aukstumā.

-Viņš viņai piedeva, jo ļoti viņu mīlēja un viņa teica, ka tas bija tikai vienu reizi un netīšām. Viņš bija gatavs viņai piedot visu. Pēc šī manas domas par šo meiteni mainījās un, kad uzzināju, ka Tehjonam ir jūtas pret viņu, es jutu, ka nebūs labi. Man bija ļoti žēl Jungi, viņš nebija pelnījis neko tādu. Tehjons ik pa laikam tikās ar Stefāniju, sākumā biežāk ciemojās pie Jungi, kad Stefānija bija klāt, vēlāk, kad Stefānija jau saprata, ka viņam viņa simpatizē, viņi sāka tikties privāti, tikai divatā. Stefānija tika apdāvināta, viņai tas ļoti patika. Uz to brīdi Jungi ienākumi nebija tik lieli kā šobrīd un viņš nevarēja atļauties tik dārgas dāvanas. Tad kādu dienu viņa paziņoja Jungi, ka grib šķirties. Vēlāk Jungi uzzināja, ka viņa aizgāja pie Tehjona, bija liels strīds.

-Šausmas! Kā viņa varēja!?- es sajutu dusmu uzplūdu un stipru vēlmi aizstāvēt Jungi.

-Tajā dienā, kad Jungi uzzināja par Stefu un Tehjonu... es domāju, ka viņš novāks Tehjonu. Tiešām tas bija baiss, naida pilns skatiens. Veselu nedēļu Jungi uzvedās ļoti jocīgi un tad laikam viņa prāts apskaidrojās un viņš līdz galam saprata situāciju un to, ka nekas vairs nebūs tā kā bija. Viņš ieslīga smagā depresijā. Es bieži uzturējos viņam blakus, pēc iespējas , pat, ja viņš vienkārši gulēja veselu dienu. Man bija bail, ka viņš var izdarīt ko šausmīgu. Vienu dienu, kad atnācu, kaut kas ļoti stipri smirdēja. Tas bija benzīns. Viņš bija izlaistījis to pa visu savu istabu un sēdēja uz gultas ar šķiltavām. Vēl nedaudz un es būtu par vēlu...

Man acīs saskrēja asaras. Es samīļoju Hosoku un apsēdos viņam blakus.

-Neraudi,- viņš pateica un piebikstīja man ar plecu- viss tagad ir labi. Vēlāk viņš sāka pastiprināti nodarboties ar mūziku un re kur viņš ir tagad... ļoti daudzas kompānijas viņu grib.- viņš pasmaidīja, jūtoties lepns par savu draugu.

Šajā brīdī es pilnīgi sapratu Jungi vārdu „ Tu vari vērsties pie manis. Tu neesi viena." nozīmi. Viņš arī bija gājis cauri smagiem, tumšiem laikiem savā dzīvē.