Pirms es krītu...

2.Nodaļa

- Odrij, Tev ir jāiedzer tā tablete. - māsiņa centās mani piedabūt iedzert miega zāles.

-Negribu pavadīt savu dzīvi guļot.-es turpināju spītēties pretī.

-Bet tās ir zāles.Tu nedrīksti nedzert.-māsiņa nepadevās.

-Pasaucat ārstu.Gribu parunāt ar viņu.-es turpināju spītēties.Es netaisos stumt kārtējo miega zāļu devu savā kuņģī,savās asinīs.Ja es gribu palikt nomodā,tad es ari palikšu.Šie ir mani pēdējie mirkļi nevis viņu.Kaut gan es skaitos brīnums,jo ārsti jau divus gadus atpakaļ teica,ka man ir atlikušas divas nedēļas.Tā kā es esmu cīnītāja.Savu uzvaru gribēt svinēt nomodā.

Pēc mirkļa māsiņa jau bija atgriezusies ar ārstu sev pie sāniem.Viņa cerēja,ka ārsts pasludinās viņas uzvaru,bet manos nodomos nav tas iekļauts.Tur es redzu tikai savu uzvaru.

-Sveika Odrija. Atkal sūdzības par Tevi dzirdu.Kas par lietu šoreiz?-mans mīļākais ārsts iesāka sarunu.Es jau jutu uzvaras garšu mutē,kaut gan manas garšas kārpiņas vairs nepildīja savu funkciju uz visiem 100%

-Es nevēlos dzert miega zāles tableti.Gribu palikt nomodā.Gribu vērot pasauli aiz loga.Es tak varu to vēlēties?-es netaisījos atkāpties,bet tikai piespēlēt ārstam,jo ja tas nebija dzīves un nāves jautājums,tad es saņēmu to ko gribu.

-Protams.Bet iedzer pirms ej pusdienlaikā. Tas palīdzēs Tev aizmigt.-ārsts ar smaidu sejā man atbildēja.

Jā,es izcīnīju savu uzvaru.Punkts manā labā.Es vienmēr zinu kā rīkoties.Man ir sava stratēģija.

-Protams, Dr.Hevert.-smaidot es sacīju.Māsiņa gan izskatījās šokēta un sagrauta vienlaikus.Viņa atkal bija zaudējusi.

-Man bija Tev vēstule,bet ja Tu šitā...-māsiņa iesāka.

Vēstule?Vēstule man?Man kāds ir uzrakstījis?Kurš atceras par mani? Jo vecāki nerakstītu man vēstules.

-Tev ir jādod tā man.Tu nedrīksti to paturēt.Tā ir adresēta man nevis Tev.Tāpēc esi tik mīļa un adot man to,kas nepieder Tev-es atbildēju savā uzstājīgajā tonī.Neviens nespēj tam pretoties.Jo tas izklausījās šādi-''Ja Tu man nedosi,Tu nākamo rītu nesagaidīsi sveiks un vesels''

-Labi,bet nākamreiz Tu tā pat nedabūsi.-Viņa noteica.

Es tik nosmīnēju un izrāvu viņai vēstuli no rokām.