Pirms es krītu...

30.Nodaļa

Vakarā viņi pirms devās prom,viņi man apsolīja,ka rīt noteikti atnāks mani apciemot.Nevaru vien sagaidīt.Atcerēties ar viņiem kopā superīgās vasaras Virdžīnijā ir brīnišķīgi,bet tagad man ir jāiet skype.Ceru,ka Mihaels nebūs jau pārilgojies.

Iegāju skype un tur priekšā jau stāv uzaicinājums no Mihaela.Diez kā viņš uzzināja manu skype niku?Bet lai jau paliek.Es uzreiz apstiprināju.Nepagāja pat divas minūtes,ka man pienāca video zvans no viņa.

-Sveika skaistulīt-viņš iesāka.-Kāds prieks Tevi redzēt.

-Tu nevari iedomāties kā man pietrūks Tevis un Tavas vēstules.-es iesāku.-es ceru,ka Tu drīz atgriezīsies.

-Cik zinu,ne tuvākajās divās nedēļās.-viņš skumji sacīja.

-Bet vismaz Tu atgriezīsies.-es pozitīvi atbildēju.

Tā mēs norunājām divas stundas stāstot visu kas bija noticis šajās dienās.Es pastāstīju par Leksiju un Tomiju,viņš par to,ka viņa stāvoklis neticami ātri uzlabojas un tad es pastāstīju kāpēc tik ātri uzlabojās un tā mēs izrunājām visu.

Šī diena bija superīgākā diena pēdējās tumšajās dienās.Es pat jūtos daudz labāk,protams,es no ārstiem dzirdu,ka man paliek labāk,bet es gribētu vispatiesāko atbildi no viņiem.Gribu dzirdēt vai es kādreiz izveseļošos pa visam vai arī visu dzīvi palikšu pusveselā stāvoklī,kas man nemaz nepatīk.Gribu būt brīva,skaista,vesela.Vēlos sev izaudzināt skaistus bērnus.Kā jau visām meitenēm man ir sapņi par nākotni,ģimeni,bērniem,u.t.t Vai tas nav jauki?Es tā pat esu svētīta.Ja man nebūtu lemts te būt,tad jau Dievs uzreiz būtu mani nomušījis nevis licis cīnīties jau sesto gadu.Apbrīnoju sevi par to,ka neesmu pavedusies.Tas ir brīnišķīgi.

Bet tagad man tiešām jāiet gulēt,rīt gara diena priekšā.