Pirms es krītu...

12.Nodaļa

Kad pamodos mans prāts bija tukšs.Es atkal kritu bezdibenī.Kā jau katrā sapnī.Bet pirms es krītu,vienmēr kāds sauc mani tur lejā.Tās acis bezdibenī ir tik tumši brūnas un dziļas kā okeāns.

Tas kritiens ir tik garš.Es nekad neesmu nonākusi līdz apakšai.Vienmēr pirms es sāku saskatīt acu īpašnieka siluetu es pamostos un šoreiz nebija izņēmuma.

Tad es paskatījos uz naksskapīša.Uz tā stāvēja neatvērta vēstule un manas mīļākās puķes.Gaiši rozā peonijas.Tik dievīgas puķes.Nezinu,kas man tās ir atgādājis kamēr gulēju,bet būs jāpajautā Luisai.Viņa gan jau zinās.

Tad es paņēmu vēstuli,ko man Luisa bija iedevusi pusdienās.Gan jau Mistiskais nebūs pārgaidījies gaidot manu vēstuli.Lēnām vēru vaļā.No malas tas noteikti izskatās dīvaini.Sešpadsmit gadus veca meitene sēž gultā un smaida kā muļķīte pirms ir atvērusi vēstuli.Bet labāk nedomāšu kā tas no malas varētu izskatīties,bet pievērsīšos labāk vēstules saturam.

''Sveika skaistulīt,

Prieks,ka mamma Tevi vismaz apciemo.Varbūt reti,bet vismaz.Gan jau kādu dienu viņa gribēs ar Tevi kārtīgi izrunāties.Viņa varbūt ir noslēgusies sevī kopš Tu saslimi.

Un nē,Tu nesagādāji man liekas raizes.Pats redzēju,ka esi ātrāk aizgājusi gulēt.Vajag jau kādreiz vairāk pagulēt.

Protams,ka mēs esam cīnītāji un mēs izveseļosimies.Tagad tās ir arī manas cerības.Tās ir pat pilnas ar mīlestību un drosmi.Mēs esam mazie optimisti.Tas nāk tikai par labu.

Man arī prieks,ka esmu izķepurojies no visa.Nu gandrīz visa.Bet mēs pārējo pieveiksim kopā.Un Zaļais dārzs skan ļoti jauki.Nekad tur neesmu bijis.Neviens nekad nepiesakās ar mani kopā tur aiziet un vienam ar negribas klaiņot apkārt.

Es domāju,ka man ir paveicies vairāk nekā Tev.Man paveicies,ka Tu man vispār atbildi.Drīzāk Tu esi mans sargeņģelis.Mans mazais brīnums un arī noslēpums,jo manējie nezina par mūsu sarakstīšanos.Tad būtu ķiķināšana un Tevis stalkošana visu laiku.Domāju,ka ne Tu,ne es to negribam.Man ir prieks,ka mums ir tāda māsiņa Luisa.Viņa tiešām ir brīnišķīga.

Vienmēr Tavs apbrīnotājs.

Ar cieņu,

Mistiskais.''

Patīkama vēstule.Liek smaidīt man vēl tagad.Esmu viņa mazais sargeņģelis,brīnumiņš un noslēpums.Tas skan tik skaisti.Tas noteikti izklausās slimi,bet vai tad es tāda neesmu?Mani nekad neviens nav īpaši sapratis.Kādreiz mani saprata Katerīna.Tā bija mana labākā draudzene,kad man bija desmit gadu.Bet tas bija sen un tā vairs nav taisnība.Pašlaik mani neviens pa visiem 100% neizprot.Bet gan jau kādreiz kāds mani sapratīs.Nav jau tik traki ar mani.Vai tad ir?

Tagad ir jāķeras pie atbildes.Pirms launaga jāpaspēj tā uzrakstīt.

''Sveiks noslēpumiņ,

Nekādu prieku man viņas apciemojums nesagādā.Tās ir tikai liekas sirds sāpes.Viņi vairs mani nemīl.Nezinu vai kas mainīsies.Bet par to labāk nerunāsim.Nav tā vērts bojāt savu labo garastāvokli,kuru Tu man vienmēr sagādā.Paldies Tev par to.

Dažbrīd šķiet,ka mēs viens otram par daudz sakām paldies,kaut gan par daudz pateikt paldies nevar.Vismaz mēs esam pateicīgi viens otram.Tā jau ir laba pazīme.Bet ko es te atkal muldu.

Paldies,ka mani apbrīno.Jūtos tagad kā karaliene vai eksotisks augs ko nekad neviens nav redzējis.Patīkama sajūta.Es arī apbrīnoju Tevi.Nezinu pat kāpēc,bet Tu esi to pelnījis.

Man šķiet,ka pazīstu Tevi sen,bet tai pašā laikā es gandrīz neko par Tevi nezinu.To es arī taisos mainīt.Saprotu,ka Tev nav bijusi tāda brīvība kā man bērnībā.Bet vai Tev ir/bija kādi hobiji?Lasi kādu grāmatu?Kādi ir Tavi talanti? Gan jau,ka tādi Tev ir.Visiem tādi ir.Vismaz es tā domāju un ceru,ka šājā jautājumā es nekļūdos.

Drīz vien es varēšu pavēstīt par jaunumiem ārpasaulē.Mamma solīja rīt atnest manu portatīvo datoru.Bet varbūt Tu jau zini visu,kas notiek ārpasaulē.Varbūt Tev pašam ir uzziņas avoti par kuriem es neko nezinu?

Ceru,ka nē,jo šoreiz es gribēšu patēlot gudro.Lai mēs būtu kviti.

Jauku pēcpusdienu.

Ar cieņu,

Odrija.''

Huh,paspēju.Launags būs pēc piecām minūtēm.Man padodās iekļauties laikā.Mans slepenais talants.Iekļauties laikā.Varbūt tas pat nav talants,bet es to uzskatīšu kā talantu.Ne visi prot iekļauties laikā.Ja neskaita Luisu,kas ir ļoti punktuāls cilvēks.Nekad nav par agru vai vēlu.Viņa visu izdara laikā.

Protams, man launags arī tika piegādāts precīzi 15.00.Tā jau ir Luisa,ko lai saka.Mana mīļā augļu plate ir piegādāta.

Šodien uz tās stāv pomelu,ananās,banāni,ķirši un ābolu daiviņas.Cik garšīgi!

Paldies vietā es Luisai pasniedzu vēstuli un pasmaidīju.