Pirms es krītu...

5.Nodaļa

Nākamās divas stundas es vienkārši nosēdēju vērojot griestus.Vecāku atnestās grāmatas jau sen biju izlasījusi.Viņi vienmēr nes man vienas un tās pašas grāmatas.Man tās grāmatas ļoti patīk.Tās ir manas mīļākās grāmatas.

Tās sarakstīja Margo.Superīga rakstniece.Viņas grāmatas ir vienkārši brīnišķīgas.''Klēras dienasgrāmata'',''Līdz bezgalībai'' un ''Sirdspuksti''.Tās ir grāmatas,kuras es esmu vairākas reizes izlasījusi cauri.Fantastiska rakstniece.Jāpateicas par to Margo.

Manā dzimšanas dienā vecāki man uzdāvināja portatīvo datoru,bet tas man ir palicis mājās.Tagad nevaru sekot līdzi jaunumiem sociālajos tīklos.Ceru,ka nākamajā apciemojuma reizē viņi man to atnesīs.Viņi mani bieži neapciemo aizbildinoties,ka daudz darba un maz laika.Viņi atnāk pie manis vienreiz nedēļā.Visdrīzāk viņi nenāk,jo viņiem smagi noskatīties uz mani.Bet es gan pavadītu pēdējos mirkļus ar savu meitu,ja viņai būtu audzējs un maz atlicis laiks starp mums.

Šīs divas stundas bija nogurdinošākās stundas mūžā.Es jutos tā it kā es būtu paralizēta.Manas acis bija nogurušas un pēc laika vajadzētu tulīt būt launagam.Un man arī izrādījās taisnība.Manā palātā ienāca māsiņa ar paplāti ar launagu un blakus ar vēstuli tai.

Viņš man ir atbildējis.Prieks,ka tā.

-Labu apetīti.-māsiņa man novēlēja.Viņa grasījās jau iet prom,bet es viņu no tās domas iztraucēju.

-Cik ilgi vēstule stāv jau pie Tevis?-es aizdomīgi jautāju.

-Es tikko saņēmu no viņa,kad viņš devās uz ēdnīcu-viņa mierīgi atbildēja.

Es kādu laiku vēl viņu vēroju un tad pievērsos savam launagam.Māsiņa aizgāja.Šodien launagā bija mango,kivi,zemenes un melone.Es neko smagāku nevaru ieēst.Launagā man vienmēr ir augļi.Man ļoti garšo augļi,kaut gan jau 6 gadus tos saņemu launagā.Tas man palīdz uzturēt sevi formā.Kaut gan nav vajadzība,jo jau esmu zaudējusi daudz svaru kopš sāku slimot.Man vajadzētu svērt ap 60 kg,bet es sveru nieka 40kg.Vismaz divas nedēļas atpakaļ tā svēru.Kad biju notiesājusi launagu es ķēros klāt vēstulei.

''Labu apetīti Odrij,

Ceru,ka izbaudīji savu launagu.

Man ļoti žēl dzirdēt par to,ka pavadi šeit jau sesto gadu.Tas noteikti nav viegli,bet tas liecina par to,ka Tu esi cīnītāja.Es arī ceru,ka Tavs stāvoklis uzlabosies un mēs varēsim atpūtas telpā uzspēlēt dambreti.Tas būtu ļoti jauki.Piedod,ka tik ilgi liku Tev gaidīt,jo tā bija mana atriebība Tev par to,ka Tu liki man gaidīt.Kā saka ''Atriebība ir salda''.Ceru,ka par to nedusmosies uz mani.Man prieks,ka atbildēji man.Es sākumā pat neticēju,ka Tu man atbildētu.Es domāju,ka Tu mani ignorēsi,jo kā nekā es esmu svešinieks Tev.Es Tevi jau arī nemaz tik ļoti nepazīstu.Zinu tik kā Tevi sauc un kurā palātā esi apmetusies.Tavu vārdu es uzzināju pēc kartiņas,kas atrodas pie Tavām durvīm.

Es ļoti atvainojos,ka tā Tevi spiegoju,bet vēlējos patēlot gudro,lai izceltos,bet tā laikam bija dumja doma.Es ceru,ka tas nemainīs Tavas domas par mani.Kā Tev vispār klājās?Kā Tu pavadi savu brīvo laiku,kas Tev ir atliku likām?Kāpēc Tevi neviens neapciemo?

Uz drīzu atbildi.

Ar cieņu,

Mistiskais.''

Oho,vismaz viņš ir godīgs.Atzīstās par savām vainām,kaut gan tas nav nekas slikts.Neesmu nostalģiski nostādīta šajā situācijā.Mani tas pat nepārsteidz.Šķiet kā normāla lieta.

Tagad jāķeras klāt atbilde,bet tikai šoreiz ar zilo pildspalvu.Draudzīgākai atmosfērai.