Pirms es krītu...

54.Nodaļa

No rīta mani pamodināja Leksija ar spožu smaidu uz lūpam.Viņa atvēra vaļā manu kumodi un izvilka sportiku apģērbu.To mēs vakar nopirkām,jo Leksija mani pieaicināja uzdejot kopā ar pārējiem jauniešīem.Botes mēs nepirkām,viņa man tikai pajautāja izmēru!Viņa tieši šajā mirklī man pasniedza dāvanu.

-Kas tas?-es apstulbsi jautāju.

-Dāvana!-viņa izsacās ar gaidošām acīm veroties manī.

-Redzu...-es noteicu neko vēl nesaprasdama.

-Tu nevērsi vaļā?-Leksija nespēdama sagaidīt noteica.

Es sāku lēnām siet banti vaļā,tad es noņēmu dāvanas vāku.Iekšā stāvēja skaistas botes,kas noteikti labi palīdz dejot dejas ko viņi dejo.Parasti jau vienalga kādas kurpes Tu velc uz Hip-Hop,ielu dejām un tāda veida dejām.Nu nejau pilnīgi vienalga-laiviņās jau Tu neieradīsies dejot-tas būtu neērti.

-Liels paldies Leksij!-es smaidot izņēmu botes no kastes.

-Tev patīk?-viņa verotie manī ar saspringtu skatienu jautāju.

-Pat ļoti!-es priecīgi izsaucos un apkritu viņai ap kaklu.

Tas laikam Leksijai lika viegli uzelpot.

-Nu labi,tiekamies lejā pēc 10 minūtēm.-viņa pasmaidīja un pameta manu istabu.

Vakar man pat nebija laika apskatīt savu istabu.Pēc nakts pastaigas ar Mihaelu es biju pārgurusi tā,ka nespēju neko citu kā pa taisno iekrist gultā un aizmigt.Mana istaba ir ideālā mint krāsā,jā,mana mīļākā krāsa ir mint!Vai tad mint nav skaista krāsa?Mēbeles ir saskaņotas,viss ir ideāli saskaņots tieši tā kā es visu ar Leksiju skicēs bijām sazimējušas.Mēbeles un aksesuāri izskatās tieši tā,kādi tie bija katalogos.Perfekti!

Pēc demsit minūtēm kā Leksija bija pieteikusi es atrados dejas zālē.Pašlaik šeit vēl neviena nebija.Es būtu kaut ko sajaukusi?Devos uz virtuvi,tur es satiku Mihaelu un Tomiju ģērbušos sporta tērpos.

-Jūs arī dejot?-es pavaicāju.

-Protams,kā gan mēs to varētu palaist garām.-Tomijs iesmējās.-Tā jau palaidu dažas nodarbības garām.-viņš paveroties uz mani sacīja.

-Es par ātru atnācu?Man Leksija teica,ka jābūt tagad lejā.-es apstulbusi teicu.

-Viņa tā teica,lai Tu kaut ko iekostu.-Mihaels paskaidroja iziedams no virtuves silti uzsmaidīdams man.

-Bet neēd daudz,nepadejosi.-Tomijs noteica un sekoja Mihaelam pa pēdām ārā no virtuves.

Devos pie leduskapja apskatīt tā saturu.Man nemaz negribējās ēst.Ieraudzīju tur svaigi spiestu apelsīnu sulu.Uz galda stāvēja āboli,ar to man pašlaik pietiks.Drīz vien iztukšoju glāzi un apēdu sārto ābolu.Ceru,ka vēl neko neesmu nokavējusi.Raitā solī devos uz deju zālīti.Kad iegāju iekšā es pamanīju to,ka visi ir tikai sākuši staipīties,tā tad neko neesmu nokavējusi.

Mūs sadalīja pa pāriem.Mani,protams,iedalīja ar Mihaelu,jo viņš ir vienīgā persona,kurai es spēju tik ļoti uzticēties uz dejas grīdas.Šī deja,ko viņi pašlaik mācās ir vairāk pa pāriem jeb sadarbošanās ar otro personu.Šoreiz tas nav īpaši tīrs Hip-Hop's.Viņi izrādās dejo visus stilus.Šajā dejā ir klasiskais ar Hip-Hop'u.Es domāju balles motīvi ievīti Hip-Hop kustībās.

Botes parasti viņi izmantojot tikai treniņos.Tad pēc tam tas ir atkarīgs no tā kāds ir pasākuma temats un grupas kostīmi.Var būt botes,kedas,plikas kājas,zeķes un citi apavi.Bet parasti esot kedas vai botes.

Treniņš priekš manis bija diezgan smags.Neko īpašu jau mēs nedarījām.Tikai stundu no vietas atkārtojām trīs kustības.Nav jau daudz prasīts.Šodien obligāti jāiet pasportot sporta zālē.Man vajag uzlabot savu izskatu.Esmu novājejusi pa šiem gadiem.Vismaz Mihaelam viegli mani cilāt treniņos,es esmu ļoti viegla.Bet grūtības ir jau man noturēties tai gaisā.Vispirms jātrenē rokas un kājas muskuļi,tad varēšu piestrādāt pie vēderu muskuļiem.

Izklausās jau pēc plāna tapšanas,bet tagad es iešu noskaloties un pievienošos kopējās brokastīs.