Pirms es krītu...

37.Nodaļa

Es paņēmu Leksiju sev blakus uz sarunu par manu jauno mammu,jo es labprāt gribētu dzirdēt visu par viņu ģimenīti.Viņu mamma tajā laikā bija visjaukākais radījums Virdžīnijas štatā.

Tiešāk mana omīte dzīvoja Klīvlendā,bet es nevēlos dzīvot tik mazā ciematā un cik atceros,tad Leksija arī pārcēlās ar Tomiju.Viņi pārcēlās uz Ričmondu un tur arī es izdomāju pārvākties.Es omītes māju domāju pārdot un nopirkt sev apartamentus Ričmondā.Protams,Ričmondā vairs nav tik daudz kalnu un pļavas.Tā jau ir liela pilsēta,jo tas ir Virdžīnijas centrs jeb galvas pilsēta kā saka.Ričmondā nemaz nedzīvo tik daudz cilvēku cik LA,bet 215 tūkstoši arī nav mazs skaitlis,bet tagad atgriežoties pie Leksijas.

-Hey,es gribu dzirdēt kā Tavai mammai iet.-es smaidīgi apjautājos,bet laikam jau nevajadzēja,Leksijas seja nocietinājās.

-Viņa jau ir bez vēsts pazudusi divus gadus.Neviens nav dzirdējis par viņu vai redzējis viņu.Viņa pazuda tad,kad viņa ar kuģi devās uz NY.Kopš tās reizes nekas nav dzirdēts,ne atrasts.Viņa nenonāca sapulcē uz kuru viņa devās.Tā kā šī nebūs pati perfektākā ģimenīte.Protams,man ir gandrīz pamāte.Tēvs ir atradis sev burvīgu līgavu.Viņa nezin cik bērni viņam ir,bet zina tikai to,ka ir.Ceru,ka viņu neķers sirdstrieka,kad uzzinās,ka esam veseli četri,ja neskaita to,ka esam gandrīz visi izauguši.-Leksija pozitīvi smaidot nobeidza savu stāstu.

Mana sirds sažņaudzās dzirdot,ka Karla ir bez vēsts pazudusi un Ādams ir atmetis cerības atrast viņu.Ja tā nebūtu,tad viņam nebūtu jauna līgava,kas esot burvīga.

-Man ļoti žēl,ka viss tā noticis.Viņa bija super jauka.-es noteicu apskaujot Leksiju.

-Es zinu,ka bija.Ceru,ka vēl ir.-viņa skumji sacīja.Viņas balsī varēja just vēl cerības.

-Es ceru,ka mūsu pamāte savu raksturiņu pēc kāzām nemainīs.Vispār kā ar Mihaelu ir?Viņš būs mūsu pusbrālis?-Es apjautājos.

Ādams izdzirdējis mūsu sarunu priecīgi iestarpināja.

-Es vakar visu nokārtoju.Pasaki,ka viņš ir laipni lūgts ģimenītē,tikai tagad jāizdomā kā Airisai pateikt,ka man ir divas meitas un divi dēli?-viņš iesmejoties ievaicājās.

-Jūsu līgavai ir skaists vārds.-es smaidot iestarpināju un pasmaidīju.

-Viņa būs priecīga ar jums visiem iepazīties.Kad Mihaels tiek ārā no slimnīcas?-Ādams iejautājās.

-Cik zinu,tad pēc nepilnām divām nedēļām.

Pat ja ģimenīte pašlaik nav perfektā sastāvā,tas nenozīmē,ka tāda tā nevar kļūt.