Pirms es krītu...

35.Nodaļa

Kad Luisa atgriezās es neļāvu viņai doties prom.Man ir daudz kas jautājams.

-Luisa,pagaidi,neej!Mums jāparunājas par visādām lietām.-es noraizējusies sacīju.Luisa pēdējā laikā neizskatās diez ko laimīga.

-Es aiznesīšu traukus un tad atgriezīšos,bet ne uz ilgu laiku.Man ir arī citi pacienti jāaprauga,kuriem ir smagāks stāvoklis.-Luisa ar mazu sāpju smaidu man atbildēja.

-Protams,es pagaidīšu.-es uzmundrinoši pasmaidīju.

Gribu Luisu iepriecināt.Ceru,ka viņai nav problēmas mājās.Sāk pietrūkt aktīvās,smaidīgās Luisas.Katru reizi viņas smaids pazūd ar vien vairāk.Viņai piestāv smaidīt,ceru,ka neesmu smaida pazušanas iemesls,ja ne es jutīšos vainīga pie tā.

Pēc desmit minūtēm Luisa jau sēdēja manā palātā.

-Kas noticis Luisa?Tu vairs nesmaidi un izskaties noraizējusies.-es iesāku savus jautājumus.

-Viss tik ātri notiek.Vispirms es pazaudēju Mihu un tagad man vēl būs jāzaudē Tevi,vēl jaunie pacienti mokās bieži sāpēs,jo viņi ir smagā stadijā un tas dzen mani depresijā.-Luisa vērdamies grīdā man atbildēja.

-Kā Tu zaudēsi mani?-es neizpratnē jautāju.

-O,Tu jau esi izveseļojusies divas nedēļas.Es tikai palūdzu,lai uztur Tevi vēl šeit priekš pāris pārbaudēm vēl.Es nespēju samierināties ar domu,ka pēc trīs dienām Tu varēsi doties mājās un tad es Tevi redzēšu tikai vienu reizi mēnesī turpmāko pusgadu.Miha arī gandrīz vesels.Vēl tikai nedēļu NY un tad viņš dodas pie Tevis-jaunās ģimenes.-Luisa skumji sacīdama pavērās uz mani.-Es jūs zaudēju.Man vairs neviena nebūs,jo vīrs mani pameta un dēls aizgāja pie viņa,jo Tēvam vairāk naudas un es nekad gandrīz neesmu mājās.

-Luisa,man ir tik žēl,ka viss tā ir sanācis,bet Tu tak negribētu,ka es slimoju visu savu atlikušo mūžu.Es gribu dzīvot laimīgu kā citi to dara.Apprecēties,dzemdēt bērnus,sagaidīt mazbērnus.Vispirms jau iet vidusskolā.Es nevaru palaist garām skolu,kaut gan es mājmācībā neesmu bijusi pārāk laba skolniece,bet es tiku 10.klasē,tad jau varu iet arī parastā skolā.Man derētu izbaudīt visu ko es esmu nokavējusi šajos sešos gados.Es tak varu to gribēt?-es apmulsusi vēros Luisā.

-Protams,ka Tu vari visu to dabūt,bet es ceru,ka Tev vairs nav jautājumu,jo pienākumi gaida.Ja ir,tad parunāsim rīt.-Luisa izgāja pa durvīm pirms es spēju ko bilst.

Viņa jūtās abižota,bet es pie tā neesmu vainīga.