Pirms es krītu...

27.Nodaļa

Pārējo laiku es pavadīju uz palodzes veroties ainavā aiz loga.Parks nebija tik priecīgs kā parasti,jo par brīnumiem LA lija.Laukā viss ir apmācies.Lietus gāzes ir diezgan spēcīgas.Sen nebiju redzējusi lietu.Man vienmēr ir paticis vērot kā lietus lāses slīd lejā pa loga rūti.Saprotu,tas uzdzen skumjas domas,bet ja ieskatās uzmanīgāk-lāsītes ir kā mazi dimantiņi,kas sacenšās savā starpā,kurš pirmais nonāks lejā.Tajos var redzēt steigu,bet tie ir mierīgi. Viņi ne par ko neuztraucās.Kaut es varētu būt kā lāsīte; unikāla, nevainojama, mirdzoša.Lāsītes ir brīvas,tās dara ko grib.Tās man atgādina,ka Dievam arī sāp.Šoreiz viņām sāp kaut kas,kas noticis LA.

Turpmāko vakaru es arī nosēdēju vērojot lietus deju ar logu rūtīm.Manā palātā jau bija satumsis.Kā būtu,ja es palūgtu Luisai nopirkt man kādu jaunu grāmatu lasāmvielai?Es ceru,ka viņai nebūtu iebildumu.Bet varbūt mammai prasīt?Viņa tā pat veselu nedēļu nav bijusi.Cik dīvaini,viņa ir izlaidusi mūsu ''jauko'' mātes un meitas tikšanos.Bet tas neko nemaina.Viņas nedzīvās acis tā pat mani iekšēji galina.Es mūžā neticēju,ka pašas mātē ieraudzīšu to skatienu,ka viss ir vienalga,lai arī kāds būtu rezultāts.Es esmu kā tukša vieta viņas dzīvē,kas kavē viņas dārgo laiku.Viņa vienmēr labprātāk pavadīja laiku žurnālistikas aģentūrā,nevis mājās ar mani.Bet tētis jau ir cits stāsts.Neesmu viņu redzējusi kopš savas 16padsmitās dzimšanas dienas,bet tik un tā tās bija tikai dažas stundas.Viņš reti ir mājās.Parasti viņš ir komandējumos pa visu pasauli.Pirms manas dzimšanas dienas viņš bija Austrālijā.Pasaules otrā malā.Tas viss šķiet tik sen noticis,it kā es viena būtu jau gadiem,bet tas notika tikai divas ar pusi nedēļas atpakaļ un tas nemaz nav tik sen.Šajā laikā viss ir gājis pa kalniem un lejām,bet vienmēr pēc lietus spīd saule un pēc nakts nāk diena.Tas ir kā apsolījums,ka vienmēr viss uzlabosies līdz balansa līmenim,ja robeža pārsniedz noteikto likmi,tad atkal ir kritiens lejup pēc kura Tu atkal vari doties augšup.Cik patiesībā dzīvē viss ir vienādi.Turies balansā,nebūs tik daudz kritienu.

No domu virpuļa mani iztraucēja Luisa ar vakariņām.Es pat vēl nevēlējos ēst,bet kā gan es varu atteikties no jogurtiņiem un augļa.Šovakar,piemēram,ir ķiršu jogurtiņi un zemenes.Neskaitās jau kā auglis,bet ogas vismaz ir.Mēs esam tik atkarīgi no ēdiena.Viss ko mēs dzīvē darām ir gandrīz ēdiena dēļ.Lai vienmēr Tu būtu paēdis,Tu strādā,mācies,dari kaut ko,lai iegūtu finanses,ko atkal iztērēt.Tik daudz vielas pārdomām,bet ja tā padomā-labāk būtu,ja es pievērstos ēšanai,nevis spriedelēšanai.Izklausos pārāk gudra.