Pirms es krītu...

34.Nodaļa

Vispirms vecāki sanesa visas manas mantas palātā un tad tik atveda Krisiju.Viņa ir tik burvīga.Man būtu bijusi tik burvīga māsiņa.

-Tēti,kas tā tāda?-Krisija paslēpusies aiz mana bijušā tēva jautāja.

-Krisij,tā ir Tava lielā māsa.Viņa ir ļoti slima,tāpēc Tev ir jāatvadās no viņas,jo Tu vairs nekad viņu nesatiksi.-Tēvs paskaidroja.

-Tā ir mana māsa?Viņa ir skaista.-Krisija sacīdama izlīda no tēta mugurpuses un pienāca pie manis.-Tu izveseļosies vai ne?Mēs vēl tiksimies kādreiz vai ne?Tu būsi mana lielā māsa vai ne?-Krisijas spožās acis vērās manī ar cerību.

-Es nezinu,Krisij.Esmu ļoti slima,bet es vienmēr būšu Tava lielā māsa.Gan jau kādreiz es Tevi apciemošu,ja izveseļošos.-es ar asaru pilnām acīm attraucu.Viņa ir tik burvīga kā eņģelis.Žēl,ka bijušie vecāki man viņu atņem.Bet es palikšu viņas lielā māsa.

-Krisij,mums jādodas.Tāls ceļš vēl atpakaļ princesīt.-tēvs mīlestības pilns sacīja.Mana sirds tikai sažņaudzās izdzirdot vārdu princesīte.Atceros kā viņš mani tā sauca.

-Attā Krisij.-es ar sāpju pilnām acīm centos noviltot laimīgu smaidu.

-Attā lielā māsa.-viņa sacīja.

Pirms viņa izgāja pa durvīm es nosaucu savu vārdu.Tad viņa pazuda no manas palātas kopā ar saviem jaunajiem vecākiem.Mana palāta izskatās pašlaik kā kara lauks.Visur mētājas kastes un maisiņi,čemodāni un somas.Viss pilns ar manām mantām.Leksija teica,ka rīt ar Tomiju atnāks savākt manas mantas un aizvedīs uz manu nākotnes māju,ja es kādreiz tikšu uz turieni.Bet jābūt pozitīvai un jātic,ka izveseļošos.

Jūtos jau labāk,mani vaigi jau izskatās rozīgāki un man atkal sākt augt mati.Pašlaik tie ir ļoti īsiņi,tāpēc vēl pieturos pie parūkas.Nejūtos vēl tik labi bez tās.

Luisa ienesa man vakariņas.Katru dienu viņas acis uz mani skatās ar vien skumjāk un tas mani nomāc.Kas gan tāds ir noticis,ka tik skumji uz mani jāskatās?Būs jāpajautā,kad viņa atgriezīsies savākt traukus.

Mierīgi paēdu vakariņas un tad gaidīju,kad atgriezīsies Luisa.Vēlos ar viņu parunāt.Sen nav sanācis ar viņu tā kārtīgi parunāties.Esmu aizņemta ar Leksijas un Tomija iepazīšanu,vecāku problēmām un Mihaelu.Neesmu nemaz jautājusi vai viņa arī sazinās ar Mihaelu,jo viņai Mihaels ir kā dēls,ja neskaita tagad to,ka Ādams cenšas viņu adoptēt.Tur neesot tik viegli kā ar mani.Vismaz man nebūs jāizbauda kā ir bērnu namā,jo domāju,ka tā nebūtu nekāda paradīze.Bet lai jau paliek.Nenovēlu nevienam tur nonākt.