Pirms es krītu...

19.Nodaļa

Es stāvēju kā muļķīte un vienkārši stulbi smaidīju viņam pretī.Nekad neticēju,ka tāds skaistums man pievērsīs uzmanību.Es biju tā aizsapņojusies.Mistiskais mani iztraucēja no sapņiem.

-Tev viss labi skaistulīt?-Viņs noraizējies jautāja.

-Jā-es sapņaini atbildēju.

Tas noteikti no malas izskatījās smieklīgi.Es siekalojos kā berns uz konfekti.Tas jau skan pārspīlēti.Neesmu tādu skaistumu redzējusi,bet pietiks par skaistumu.Nevar jau apbrīnot viņu 24/7.Tas nebūtu pieklājīgi,bet gan pārāk uzkrītoši.

-Man tiešām viss ir labi.-es atraucu atgriezusies no transa.Tas nu gan ir tipiņš,ja pat mani transā ieved gaišā dienas laikā.

-Tu esi tik skaista tuvumā-viņš smaidot atbildēja.

-Par Tevi jau nesāksim runāt.-es smaidot atraucu.

-Kas ar mani?-viņš sarāvis uzacis uz augšu jautāja.

-Tu esi tik skaists.Man pat transs bija jāpārdzīvo-es smejoties atbildēju.

-Vai tad tik traki?-viņš smejoties atbildēja.

Es tik pasmaidīju.

-Ah.Mana atmiņa.Es aizmirsu sevi iepazīstināt.-viņš ierunājās.

-Es zinu,Tu esi Mistiskais.-es atraucu.

-Ne jau to.Mans vārds.Mani sauc Mihaels.-viņš smaidot atbildēja.

-Mmm,Mihaels.Tik skaists vārds.-es it kā pie sevis domājot pateicu.

-Paldies.-Mihaels atbildēja.

-Ups.Laikam es pateicu skaļi-es nosarku un nolaidu savu skatienu.

Viņš pacēla manu zodu pret viņu.

-Nenovērs savas skaistās acis no manis.Man tās ļoti patīk.

-Prieks ir Tevi satikt,bet Luisa nebūs priecīga,ja neatgriezīšos savā palātā-es skumji noteica.

-Nekas es Tevi pavadīšu.-viņš priecīgi atrauca.

Pārējo ceļu mēs klusējām,drīzāk mulsām.Viņa smaids visu laiku man lika samulst.Pie mana palāta mēs apstājāmies.

-Līdz citai dienai skaistulīt.-viņš sakot man paklanījās.

Es noķiķinājos un iegāju palātā.Kas par pēcpusdienu.