Pirms es krītu...

17.Nodaļa

''Dārgais M,

Atļauja it kā man ir dota iet uz Dzejas pēcpusdienu,tad jau mēs visdrīzāk tiksimies.Nevaru vien sagaidīt.Jau tagad sāku satraukties.Labā nozīmē.Un man prieks,ka Tev patīk mans dzejolis.Jā,Tu drīksti to nolasīt tur.Man pašai protams būs kas jauns,jo kā jau iepriekš minēju-mans dzejas krājums ir palicis mājās.

Nezinu pat vairs ko teikt.Ceru,ka mana iedvesma uzradīsies.

Ar cieņu,

Saulstariņš.(Odrija).''

Ak,kas ir ar manu iedvesmu?Es pat vēstuli neuzrakstīju garu un tas man nav raksturīgi.Nu labi,tas jau gan jau noteikti no satraukuma.Ko lai es iesāku?Man vajag,vajag,vajag dzejoli.Domā Odrij,domā tak.

Tā es domādama izsaucu māsiņu,lai aiznestu Mistiskajam vēstuli.Paga,man radās pirmie vārdi prātā.Ātri ķeros klāt pildspalvai un lapai,lai neaizmirstu iedvesmas sākumu.Kā atbildi Mistiskā dzejolim.Nu labi to,ko viņš lasīs.

Tā,virsraksts.

Tu un es

Tu un es mūžīgi

Tu un es vienmēr.

Tu un es rīt

Tu es es tagad

Tu un es vakar

Tu un es kopā

Tu un es laimē

Tu un es atkal

Vienalga saule,lietus,vējš

Es un Tu,Tu un es

Mūžīgi,vienmēr,turpmāk.

Ceru,ka šis būs labs.Nekas labāks pašlaik nenāk prātā.Nav jau arī nemaz tik slikts,drīzāk vienkāršs.Bet vai tad vienkāršs nevar būt skaists?Protams,ka var.Man vienmēr vecmāmiņa teica-galvenais no sirds,vienalga cik lēts un vienkāršs tas būtu-es pilnībā piekrītu viņai.Mana vecmāmiņa bija ļoti gudra un jauka.Viņa šo zemes sauli pameta,kad man bija tikai nieka 8 gadi.Tas bija jau veselus 8 gadus atpakaļ,bet es vienmēr zinu,ka viņa ir man blakus.Mans sargeņģelis.Mums visiem tāds ir.Vismaz es tam ticu.Vismaz man vecmāmiņa iemācīja ticēt.Kad man bija pieci gadi un es dzīvojos pa vasarām pie omes laukos,tad viņa mani katru dienu veda uz mazo ciema baznīciņu.Visvairāk mani tur piesaistīja mūzika.Mana mamma to neatbalstīja,tāpēc tā bija mana pēdēja vasara pie omes laukos.Tā izbeidzās mana draudzība ar Leksiju un Tomiju.Viņi bija un noteikti vēl ir jauki bērni.Viņi ir gadu vecāki par mani.Vienmēr jāsmaida atceroties viņus.Kādreiz būs jāuzraksta viņiem.Vismaz šodien es saņemšu savu datoru.Varēšu viņus sameklēt sociālajos tīklos,ja vien viņi tur ir.Leksija un Tomijs ir māsa un brālis.Man pietrūkst lauku.Pat ļoti.