Pirms es krītu...

4.Nodaļa

Es pamodos no tā,ka māsiņa man atkal iedūra adatu vēnā.Tik nepatīkama pamošanās katru reizi.

-Vēstuli jau izlasīji?-viņa ziņkārīgi jautāja.

-Jā un es labprāt gribētu saņemt solīto lapu un rakstāmo.-rāmi noteicu.

-Protams Odrij.Tulīt atnesīšu.-viņa sakot pameta manu palātu.

Man ir vienvietīgā palāta.Mani vecāki ielika mani tādā.Viņi laikam baidījās no tā,ka es varu saskarties ar citām slimībām.Kaut gan, manuprāt, tas būtu sīkums salīdzinājumā ar to,ko es slimoju jau veselus 6 gadus.

Mana dzīve nav bijusi tā vieglākā.Nekad arī noteikti nebūs vieglākā.Pašlaik es guļu slimnīcā.Kā esmu ārstus dzirdējusi runājam,tad šis var būt mans pēdējais gads.Pašlaik ir tikai 20% iespēja,ka izveseļošos.Es ceru,ka esmu starp tiem 20%.Mana dzīve noteikti var uzlaboties.

Palātā atgriezās māsiņa ar veselu bloknotu un krāsaino pildspalvu iepakojumu.Oho,viņi gan ir parūpējušies par sarakstīšanos.

-Cik smalki.-Es nomurmināju.

-Tev būtu jābūt pateicīgai.Tu esi īpaša. Visi nesaņem bloknotus un pildspalvas, lai sarakstītos ar citiem.-viņa pamācoši noteica.

Es jau neliku nevienam man rakstīt un gādāt bloknotus-pie sevis nodomāju.

-Paldies.-es samāksloti noteicu un pasmaidīju.

-Tā jau labāk.-māsiņa man pretī pasmaidīja.-Atgriezīšos pēc 20 minūtēm-viņa pieteica.

-Pietiks ar desmit.Vari atgriezties pēc desmit.-es pieteicu viņai.

-Protams,kā vēlies!-to pasakot viņa aizgāja.

Tagad es sāku domāt ko lai atbildu.Viņš zina manu vārdu,viņš zina,kas es esmu.Viņš vismaz zina par mani kaut ko,bet es par viņu neko.

Paņēmu bloknotu un atvēru pirmo lapu.Paņēmu šoreiz melno pildspalvu,lai tāds svinīgāks sākums.

''Sveiks Mistiskais,

Kāds brīnums,ka tu man uzrakstīji.Neticēju,ka kāds ir pamanījis manu eksistenci šajā lielajā slimnīcā.Prieks,ka esi saņēmies man uzrakstīt,jo tik tiešām dažbrīd ir garlaicīgi vērot skatu aiz loga.Man tiešām uz kādu laiku ir gultas režīms.Mans stāvoklis ir mazliet pasliktinājies,bet ceru,ka viss mainīsies un drīz vien varēšu apmeklēt atpūtas telpu un uzspēlēt dambreti ar kādu.

Es šeit neesmu tikai trīs gadus.Šis ir man jau sestais gads ko pavadu šajās sienās.Protams,es lielāko daļu pēdējos trīs gados esmu pavadījusi mājās.Es nezinu vai esmu Tevi ievērojusi,jo man nav ne jausmas kas Tu esi.Savu identitāti vari slēpt kādu laiku,ja tik ļoti vēlies.Man nav iebildumu.

Ceru,ka neesi pārgaidījies gaidot manu atbildi.Gribēju mazliet Tevi pakaitināt un atbildēt pēc pusdienlaika. Man prieks ar Tevi iepazīties Mistiskais.Ceru,ka kādreiz varēsim parunāt arī dzīvē.Tas būtu ļoti patīkami un jauki.

Ceru uz drīzu atbildi.

Ar cieņu,

Odrija.''

Es pārlasīju vēstuli vēl divas reizes.Esmu apmierināta ar savu darbu.Tikai ir viena problēma.Man nav vēstuli kur ielikt.Būs jāsūta kā zīmīte.Pārlocīju lapu vairākas reizes un noliku uz naktsskapja. Drīz vien jāparādās arī māsiņai.Nevaru vien sagaidīt,kad viņš izlasīs un atbildēs man.