Pirms es krītu...

50.NODAĻA

Pēc brokastīm es ar Leksiju palīdzējām Gvenai novākt galdu un nomazgāt traukus.Nav interesanta nodarbe,bet vismaz ir ko darīt.Vai ne tā?Man nepatīk bezdarbība.Jau sešus gadus esmu nosēdējusi bezdarbībā.Tā kā man tagad visu laiku gribās ar kaut ko ķimerēties.

Šodien mēs ar Leksiju iesim sapirkt man drēbes,jo tās kas man ir,lielākā daļa ir par mazu vai arī es nevēlos tās vilkt.Pārāk daudz atgādina par iepriekšējām mājām un ģimeni.Leksija pat bija sajūsmā,kad es piedāvāju viņai iet šodien iepirkties.

Mihaelam arī ir plāni.Viņš ļoti ātri zināja kādu istabu sev grib,tāpēc jau šodien strādnieki strādā pie tās tapšanas,bet puiši izdomāja,ka jābrauc sapirkt istabai aksesuāri un mēbeles.Viņi vēlas visu apskatīt reāli,nevis tā kā es visu caur internetu vai žurnāliem.Es esmu slinkāka.

Pēc trauku mazgāšanas es devos ar Leksiju pārģērbties,lai izskatītos satriecoši.Šodien meitenes laidīs dzīvē un lielu mārketingu.Cerams,ka Ādamu neiedzīsim bankrotā.Protams,viņam ir savs uzņēmums,kas labi pelna,pat ļoti labi,bet Airisa strādā pie viņa.Tā kā saucamais ģimenes uzņēmums.

Drīz vien mēs abas bijām gatavas un devāmies uz Leksijas mašīnu.Kurš būtu domājies,ka mums abām mīļākā mašīna ir Mini-Cooper.Un viņai arī pašai tāds viens mazs ir.Tas ir tik jauki un skaisti.Jums vajadzētu redzēt manu reakciju,kad es ieraugu Mini-Cooper'u.Tagad jāslēpj emocijas,jo es nevaru spiegt katru reizi ieraugot Leksijas mašīnu.Tas būtu pārāk bieži.

-Uz kurieni mēs tieši brauksim?-es iejautājos iekāpdama mašīnā.

-Uz lielo Molu.Tur ir daudz mazi veikaliņi ar superīgām precēm.Nevaru vien sagaidīt,kad varēšu Tevi ievest manā sapņu pasaulē.-viņa ar mirdzošām acīm piedarbināja mašīnu.

Es nekad nedomāju,ka dzīvošu kopā ar savu labāko draudzeni.Man šķiet,ka tas ir katra labākā drauga sapnis dzīvot kopā lielā mājā.It īpaši ja Tev ir nauda ko var dažreiz notriekt drēbēs un saldējuma kokteiļos.Vai tā nav paradīze?Tas viss ir tik perfekti!Es noteikti pašlaik dzīvoju sapnī,jo nekādā veidā es nevaru to raksturot savādāk.

Man ir ģimene,labākie draugi,māja!Man ir viss!Man nekā netrūkst.Tikai dažreiz es aizdomājos par savu mazo ''māsu''.Diez kā viņai iet LA ar maniem bijušajiem vecākiem?Vai viņa ir laimīga?Šie ir biežākie jautājumi ko es sev uzdodu,kad iedomājos par Krisiju.

Leksija apsolīja man,ka kādu dienu mēs aizbrauksim uz LA un pavērosim kā Krisijai iet,jo to sirsnīgo mazulīti nevaram atstāt novārtā.Viņa ir tik jauka un mīlīga.Viņa man atgādina pa zemi staigājošu eņģelīti.Ahh,tas ir tik skaisti!Es nespēju vien jūsmot šodien.Man pietrūka šīs emocijas.Beidzot laiks tām pamosties no ieilgušā ziemas miega.Sveika tagadne,attā pagātne!