Pirms es krītu...

9.Nodaļa

Atgriezos savā palātā pēc garās lekcijas ko man nolasīja Dr.Heverts par staigāšanu,kad ir noteikts stingrs gultas režīms.Protams, pēc lekcijas es pateicu visu kāpēc tā notika.Māsiņa pati sev nopelnīja garāku lekciju.Kārtējā mana uzvara.Parasti man tas sagādā baudu,bet ne šoreiz.Nezinu pat kāpēc.Jutos iztukšota.Pat vakariņas nespēju ieēst.Mana labā apetīte bija pazudusi,bet neēst es arī nedrīkstu,tāpēc stūmu karoti pēc karotes sev jogurtu iekšā.Ar banānu gāja grūtāk.Zāles es visas uzreiz apēdu,bet atcerējos,ka starp tām ir arī miega zāļu tablete.Man miegs jau sāka mākties virsū.Aizmigu ar domu,ka aizmirsu izlasīt vēstuli.

No rīta es, protams, pamodos no adatas dūriena vēnā.Kā jau katru reizi kad aizmiegu.Pavēru acis mazā spraudziņā.Telpā nebija pārāk gaišs.Pavēros uz logu.Protams,saule vēl nebija pavisam uzaususi.

-Labrīt Odrij.Laiks celties kārtējai skaistai dienai-mana māsiņa nomurmināja.

Par laimi viņa ir atpakaļ.Tas ir tik murgaini bez viņas šeit atrasties.

-Luisa,beidzot.Tā esi Tu.Tu nevari iedomāties kādu murgu man nācās piedzīvot.Es pati gāju pēc vakariņām un pati mistiskā veidā saņēmu vēstuli,tad es klausījos garu lekciju par savu stingro gultas režīmu-esi sūdzoties stāstīju māsiņai Luisai.

-Esmu jau dzirdējusi Tavu slaveno stāstu.Mistiskais man arī pastāstīja no sava skata punkta visu.Viņš Tevi pieskatīja.-Luisa smaidot sacīja.

-Kas šorīt brokastīs?-es miegaini apvaicājos.

-Kā vienmēr pudiņš un jogurtiņš.-Luisa noteica.

-Kas par pudiņu?-ieinteresēti pajautāju.

-Šodien Tavs mīļākais.Šodien ir zemeņu pudiņš.-Luisa smaidot atbildēja.

Vismaz kaut kas jauks šodien arī notiks.Nezinu jau vai nebūs kas labāks,bet pašlaik šis ir labākais,kas ir noticis.Tas nekas,ka ir tikai 06.00 no rīta.Skaists dienas sākums.

-Un vēl kas....Mistiskais Tev ir uzrakstījis vēl vienu vēstuli.-Luisa sniedzot man vēstuli noteica.

Es tikai pasmaidīju un paņēmu pasniegto vēstuli.Pēc tā Luisa izgāja un atstāja mani vienu ar manām brokastīm un divām vēstulēm no Mistiskā zēna. Es uzreiz gribēju ķerties klāt vēstulēm,bet vēders par protestu noburkšķēja un lika man pievērsties brokastīm.

Šorīt es nespēju izbaudīt zemeņu pudiņu.Domas visu laiku aizklīda līdz vēstulēm.Vēstules visu laiku man čukstēja:''Atver mani,nu taču,Odrij?''Tas tik ļoti mani beidza nost,ka visu ātri apēdu un iedzēru visas zāles izņemot miega zāles.Negribu atkal aizmigt neizlasot vēstules.

Pirmo vēstuli es paņēmu to,kuru man vakar pie kājām nometa mistiskais:

''Labs vakars Odrij,

Šodien mums nesanāca tā kārtīgi sarakstīties.Tā otra māsiņa nebija tik iecietīga.Ceru,ka pavadīji savu dienu jauki.Ceru nesatraucies,ka neatbildēju Tev.Man ļoti žēl par to,ka draugi Tevi pameta un vecāki reti Tevi apciemo.Es arī ceru,ka viņi sapratīs ko zaudē.

Man klājas diezgan labi,ja neskaita to,ka pus dienu man arī jāpavada mierīgā stāvoklī gultā.Es tikai pa retam aizeju uz atpūtas zāli.Mani slimnīcas draugi parasti uzturas manā palātā.Tu noteikti gribi zināt kāpēc es esmu slimnīcā.Problēma ir tāda,ka man galvā ir asins izplūdums.Tas var mani smagi ietekmēt,bet pašlaik stāvoklis ir stabils un ārsti veic tikai novērojums.Tā kā neuztraucies par mani.Man viss ir labi.

Brīvais laiks.Sarežģīts termins.Man tāds ir tikai no launaga līdz vakariņām.Tas ir laiks,ko pavadu gultā.Tad es runāju ar draugiem vai esmu viens ar savām domām.Tagad jau arī rakstu Tev vēstules.Tev noteikti rodas jautājumi ko tad es daru citā laikā.Pēc brokastīm es dodos uz pārbaudēm,kas ilgst līdz pat pusdienām.Tāds ir mans dienas grafiks.Pēc vakariņām es parasti dodos gulēt,lai no rīta varētu piecelties labā omā.To es pārsvarā arī daru.

Nē,mani neviens neapciemo.Es dzīvoju bērnu namā visu savu dzīvi pirms nonācu slimnīcā.Nekad neesmu zinājis,kas ir mani vecāki.Mana ģimene ir slimnīcā.Kopš šeit ierados mani pieņēma kā paša bērnu.Tas bija ļoti patīkami.Mana ģimene ir māsiņa Luisa un Dr.Hennlijs. Es viņus uzskatu par saviem vecākiem.Viņi man iemācīja daudz gudru lietu.Kā, piemēram, rakstīt.Bērnu namā vispār nebija kārtības.Tur es neko vairāk par izdzīvošanas likumiem neiemācījos. Tas varbūt izklausās smagi,bet es vairs tur neatgriezīšos.To man arī apsolīja Luisa. Tā kā šīs ir manas mājas.Es arī nesūdzos par to.Esmu apmierināts.Šeit ir labāk nekā citur,kur esmu pabijis.

Šī nu gan ir gara vēstule.Ceru,ka jūties labāk.

Ar cieņu,

Mistiskais''

Tā tik tiešām bija gara vēstule.Tagad ķeršos klāt otrajai.