Pirms es krītu...

18.Nodaļa

Pusdienas jau ir garām.Man Mistiskais ir atsūtījis vēstuli,bet vēl to neesmu atvērusi.Pulkstens tuvojā pusčetriem.Kāpēc es neveru vaļā vēstuli?Esmu pārāk satraukusies.Nevaru beigt domāt kas viņš ir.Tāds satraukums.Bet man nekas cits neatliek.Man ir jāizlasa pirms dodos uz turieni.Var gadīties,ka tur ir noderīga informācija.Tā kā,ķeramies klāt!

''Hey,hey,

Tie ir superīgi jaunumi.Mēs čatojam jau gandrīz nedēļu,bet tiksimies tik ātri.Pats nespēju tam noticēt.Nespēju parakstīt no mazā satraukuma.Esmu tik priecīgs.Gribu redzēt Tavu smaidu.Tas ir brīnišķīgs.Ah,esmu tik priecīgs.Mans garastāvoklis ir uz visiem 100%Tāds man sen nav bijis.Tu padari mani laimīgu.Ļoti laimīgu.Paldies Tev saulstariņ!

Ar cieņu,

Mistiskais,kas tiks atklāts☺.''

Ahh,es jau jūdzos.Vēl 15 minūtes.Nu labi,Odrij saņemies.Tas ir tikai puisis,kuru Tu padari laimīgu.

Tajā mirklī atnāca arī Luisa.

-Gatava doties?-Luisa apjautājās.

-Esmu nenormāli satraukusies,bet jā,esmu gatava!-es nedroši atbildēja.Tas noteikti neizklausījās ticami.Bet es centos.

Luisa mani tikai droši uzsmaidīja un veda mani lifta virzienā.Pārējo īso ceļu mēs klusējām.Līdz pasākumam ir atlikušas nieka 7 minūtes.Tas ir maz,pat ļoti maz.Es apsēdos vienā no pēdējām vietām.Šeit nebija super daudz cilvēku,bet ap kādiem 40-45 bija.Puse bija jauniešu,kas mani tiešām mani pārsteidza.Domāju,ka tik uz šādiem pasākumiem pensionāri nāk,bet es esmu kļūdījusies.Jaunieši,vismaz slimnīcās,apmeklē šādus pasākumus.Pavēros apkārt.Viens no viņiem ir Mistiskais,bet kurš?Te ir aptuveni 10 mana vecuma un vecāki puiši.Tā kā,labāk gaidīt,kad mans dzejolis tiks nolasīts.Tad es uzzināšu,kas viņš ir!

*Pēc pasākuma*

Viņš bija pēdējais,kas uzgāja lasīt dzeju.Tādas mocības tās bija.No tiem 10 puišiem divi nemaz nelasīja dzeju.

Kad viņš uzgāja un sāka lasīt manu dzejoli man elpa aizrāvās.Viņš ir aptuveni gadu,augstākais divus gadus vecāks par mani,tumši brūni,seksīgi mati,viņa smaids liek skudriņām skriet pār muguru.Viņš ir tik skaists!Ko tādi skaistuļi dara slimnīcā?Viņš izskatījās tā it kā tikko būtu izkāpis no žurnāla vāka.Es ne sekundi no viņa nenovērsos,kad viņš lasīja.Mūsu acu skatieni sastapās.Manas zaļās acis ar viņa okeāna zilajām.Viņam ir tik skaistas acis.Reti sastopamais zilais tonis.OMG.Es laikam ģīpšu.Bet tas nav viss.Pēc pasākuma,tas ir tagad.Viņš nāk pie manis.Tieši tagad.

-Sveika,skaistulīt-viņš sacīja veltot man savu apburošo smaidu.

Es nespēju vienkārši atbildēt.Es gribu šo mirkli atstāt uz mūžiem.