Pēdējais Gads

6.

"Mosties Adele, jābrauc uz skolu nokavēsi!" Silvija sapurināja mani gultā.
Negribīgi atvēru acis un paskatijos pulkstenī.
"Sasodīts!" pulkstenis nepārprotami ziņoja ka es kavēju. Atri izrāpos no gultas paķēru džinsus un rūtoto flaneļa kreklu, matus savācu nevērīgā copē. Ātrs, kritisks skatiens spogulī.
"Mati ir šausmīgi, bet ko tur vairs darīt..."nočukstēju savam spoguļattēlam. Paķēru somu no galda, priecādamās ka biju to sakārtojusi jau vakar.
Noskrēju lejā pa kāpnēm, atkal atsitot mazo kājas pirkstiņu pret priekšnama kumodi. Auč! Būs tā jāpārbīda.
Uzvilku zābakus, cepuri un mēteli. No virtuves iznāca Silvija nesot divas brūnas paciņas. Vienu viņa sniedza man, otru tēvocim Tedam kas gaidija mani pie ārdurvīm.
"Tavējā ir brokastis, Adele. Paspēsi paēst līdz skolai."Silvija virzija mūs uz durvīm.
"Brauksim" teica Teds "mēs nokavēsim ja čammasimies."
.........
Piebraucot pie skolas bija acīmredzams ka es jau esmu nokavējusi. Aizcirtu mašīnas durvis un skrēju uz skolas pusi. Ieskrēju iekšā un uzskrēju tieši virsū direktorei.
"Es ļoti atvainojos..."
"Ak tā Adele. Otrā diena skolā bet tu jau kavē. Tev būs jānāk pie manis." direktore dusmīgi teica. "Es savā skolā kavētājus neciešu."
Nobijusies un apstulbusi sekoju Tompsonei.
Ieejot direktores uzgaidāmajā telpā, tur sēdēja puisis un vīrietis pēc kura izskata varēja noprast ka viņš ir pasniedzējs. Viņš uzrunāja direktori.
"Kundze man vajag steidzami aprunāties ar jums. "
"Nāc iekšā. Bet tu Adele gaidi šeit." direktore komandēja.
"Un Evan ko tu šeit gaidi?" direktore pievērsās puisim.
"Man ir šis" puisis novicināja sarkanu lapu.
"Skaidrs, kārtējais pārkāpumu saraksts. Labi gaidat mani šeit." direktore teica.
Uzgaidāmajā telpā es paliku divatā ar Evanu. Brīdi valdīja neveikls klusums, bet tad...
"Tu esi jauniņā?" puisis vērsās pie manis.
"Jā."
"Prieks iepazīties. Mans vārds ir Evans. Kā sauc tevi?"
"Mani nesauc es pati atnāku." viltīgi smaidiju.
"Ak tad tā?" Evans domīgi novilka.