Pēdējais Gads

14.

Pāsteigumu sagādāja tas ka zālē bija tikai puiši. Laikam biju sajaukusi.
Apjukusi stāvēju zāles malā un ar skatienu meklēju Gārsoni.
"Ak tad tomēr nolēmi ierasties? "mani pārstedza Gārsone kura pienāca man no muguras.
"Es laikam sajaucu..." norādīju zēnu bara virzienā. Pašlaik viņi lakstojās kā tādi zirgi.
"Neko tu nesajauci. Mūsu skolā ir tikai puišu basketbola komanda un tavu talantu būtu ļauni neizmantot. Nāc!"Gārsone veda mani pie puišiem. "Ei jūs zirgi! Jums ir jauns komandas biedrs!" zēnu skatieni pagriezās manā virzienā.
"Meitene!?" viens no zēniem ierēcās un sāka smieties.
"Tev tas sagādā problēmas? Turklāt grozā viņa met labāk nekā jūs visi." Gārsone teica.
"Iesildijāties?" zēni apstiprinoši pamāja ar galvām. "Dalaties komandās! Sauks Harijs un Džo."
Harijs! Jā, pareizi Freda draugu sauca Harijs.
"Adele" Harijs pirmo izsauca mani.
"Izvēlies vājākos lai varētu zaudēt?"Džo prasija.
Es viņam parādīšu vājākos!! Komandas izvietojās savās laukuma pusēs. Tas maita saņems pēc nopelniem!
Sākās! Tik sen nebija spēlēts! Iejutos spēles gaitā pāris reizes, dabuju bumbu piespēlēju to citiem, negribēju izblamēties netrāpot grozā.
"Adele!"pie manis pieskrēja Harijs. "Met taču pa grozu pati!"
Saņēmos, iemetu no trīs punktu līnijas. Malacis, Adele! Turpinoties spēlei nelaidu garām nevienu iespēju trāpīt un es iemetu visus. Protams, ka mūsu komanda uzvarēja! Džo saņēma pēc nopelniem.
"Ei, Adele!" Pie manis pieskrēja Harijs "Malacis!
"Paldies!"atbildēju.
"Tevi aizvest mājās?"Harijs neveikli prasija"Mēs dzīvojam uz vienas ielas."
"Ja? Bet piedod mani vedīs tēvocis."
"Skaidrs. Atā!" Harijs pamāja un devās uz ğērbtuvi.
Noskatijos viņam pakaļ. Jaatzīst viņš bija glīts. Atkal pieķēru sevi domājam par nesvarīgām tēmām.
Pārğērbos un devos ārā lai gaidītu tēvoci. Mani iztrūcināja telefona zvans.
"Sveika! Piedod nevarēšu atbraukt tev pakaļ. Tev būs jānāk mājās ar kājām."
Lieliski būs jāiet ar kājām! Pamaniju Hariju kurš gāja uz savu mašīnu, viņš taču piedāvāja aizvest mani mājās?