Sēdēju pie virtuves galda un klausijos kā tēvocis lasija man morāli, jau trešo dienu pēc kārtas. Gan par rakstu avīzē, gan par aiziešanu no stundām. Vienīgais ko šobrīd gribējās bija kāda atbalsts, bet neviens to man nesniedza.
Nina un Tonija mani ignorēja un Harijam rakstīt negribēju, šobrīd es viņu ienīdu, kas bija viņam licis izstāstīt visu avīzei?
"Man vienalga kā tu jūties, rīt tu iesi uz skolu."teica tēvocis un devās izgaiņāt žurnālistus kuri apsēduši mūsu māju. Devos uz savu istabu, pa ceļam paņemot klēpī Fēliksu. Apgūlos gultā un cerēju iemigt, bet mani iztraucēja vibrācija kas nāca no mana telefona. Fēlikss nepmierināti ieņurdējās, viņš necieta mobīlilās ierīces un pie katras izdevības centās sagrauzt to lādētājus. Paņēmu telefonu, bija atrakstijis Kailebs.
"Čau!"
"Čau! Ko gribēji?"
"Redzēju kā tu piekdien gāji uz skolu ar kājām. Varu tevi rīt aizvest uz skolu?"
Mani pārsteidza Kaileba jautājums, iedomājos par Harija solijumu vest mani katru rītu uz skolu, bet dusmas uz viņu bija pārvērtušās naidā.
"Labi! Gaidu tevi rīt astoņos pie manas mājas."
...
Nepacietīgi stāvēju pie loga un gaidiju atbraucam Kailebu, ārā lija, lietus bija izgaiņājis žurnālistus un neatļāva gaidīt man ārā.
Redzēju kā piebrauc mašīna, devos uzvilkt kedas un skrēju uz mašīnu. Tuvojos Kaileba mašīnai, kad negaidīti blakus piebrauca velviena. Harija mašīna.
"Adele! Pagaidi!"Harijs sauca caur atvērto logu, bet es viņu ignorēju un ielecu Kaileba džipā.
"Labrīt!"starojoši uzsmaidiju viņam, kaut gan iekšēji nejutos tik laimīga.
"Braucam?"Kailebs prasija.
"Jā."
Atpakaļskata spogulī redzēju kā visu ceļu līdz skolai mums seko Harijs.
BINABASA MO ANG
Pēdējais Gads
RomanceAdele katru gadu maina savu dzīvesvietu. Tāda bija viņas vecāku pēdējā vēlēšanās, to nepildot viņa zaudēs mantojumu. Viņa nedrīkst ielaist kādu savā dzīvē, jo pēc gada būs jāšķiras uz nesatikšanos. Vai Adele atteiksies no mantojuma? Vai nauda tomēr...
