"Fosteres jaunkundze vai jūs ko teicāt?" skolotāja prasija.
"Neko īpašu. Visa mana persona apbrīno jūsu īpašo prasmi ierasties laicīgi." Tonija teica. Klasē bija dzirdami daži spurdzieni.
"Skaidrs Fostere, pēcstundas kliedz pēc tevis. Bet nekas, nekas gan tu....." skolotāja Brauna norūca skatīdamies plānotājā.
"Šķiet ka šodien mums ir ciemiņi? Kur ir tā meitene? Adele Džounsa, atļauj man uz tevi paskatīties."
Lēnām piecēlos kājās.
"Vai vēlies ko pastāstīt par sevi?" Brauna lēni noteica "Bet nē. Nevēlos klausīties liekvārdībā. Sēdies! Ko stāvi!" Brauna sāka savu monologu kas ilga visas stundas garumā. Viņa skaidroja mums kaut ko "īpaši nozīmīgu", bet es neklausijos. Skaitiju minūtes līdz stundas beigām. Trīs. Nu taču,vel tik daudz laika. Divas. Brauna uzdeva mājasdarbu. Viena. Puse klases jau bija savākuši mantas. Zvans.
Skolēni skriešus izskreja no klases.
"Tas bija briesmīgi!" teicu.
"Vēlos tevi iepriecināt, mums vel paredzētas 7 stundas." Nina teica.
"Ja šo izturēju tad ganjau pārcietīšu pārējās"
"Ā. Adele? Ko tu dari pēc stundām?" Tonija prasija.
"Man jāpabeidz kravāt mantas." Teicu.
"Skaidrs. Labi, šeit nu mūsu ceļi šķiras. Man jāiet uz savām stundā. Attā!" Tonija pamāja ar roku un pazuda pūlī.
............
"Līdz rītam!" atvadijos no meitenēm pie skolas stāvlaukuma un devos tēvoča mašīnas virzienā. Jutu ka esmu sadraudzējusies ar Ninu un Toniju. Bet es nedrīkstēju nevienam pieķerties. Pēc gada es būšu prom no šejienes un nekad viņas vairs neredzešu.
"Čau!" Teicu tēvocim kad ierāpos pikapa augstajā sēdeklī.
"Sveika! Kā gāja?" tēvocis prasija.
"Tā kā esmu dzīva un vienā gabalā, es teiktu ka normāli." atbildēju.
STAI LEGGENDO
Pēdējais Gads
Storie d'amoreAdele katru gadu maina savu dzīvesvietu. Tāda bija viņas vecāku pēdējā vēlēšanās, to nepildot viņa zaudēs mantojumu. Viņa nedrīkst ielaist kādu savā dzīvē, jo pēc gada būs jāšķiras uz nesatikšanos. Vai Adele atteiksies no mantojuma? Vai nauda tomēr...
