Atskanēja zvans un no klasēm gaitenī iznāca skolēni. Daži no tiem veljoprojām uzkrītoši skatījās uz mani. Kā uz vēsturisku objektu muzejā. Tas sāka kļūt kaitinoši.
Jutu ka kāds nostājas man blakus un spēcīgi iebiksta ar pirkstu pa plecu. Auč... Tā bija Nina.
"Kur tu biji pirmajā stundā?"viņa vaicāja.
"Čau! Aizgulējos."atbildēju.
"Malacis. Labi ka neuzskrēji virsū direktorei."Nina teica.
"Patiesībā es...." manu sakāmo pārtrauca Tonija kas iebrāzās starp mums.
"Labrīt, dāmas!" viņa enerğiski teica. "Ko stāvam? Ejam iekšā pie tās trakās." Tonija dusmīgi teica.
"Kā es neciešu ķīmiju." Nopūtos un devos iekšā kabinetā.
"Tu nepabeidzi teikumu." Nina atgādināja.
"Ā jā. Patiesībā es uzskrēju tieši virsū direktorei. Burtiskā nozīmē."
"Nopietni. Un ko viņa teica?" Nina jautāja.
"Skaloja smadzenes" atcerējos ka šādu apzīmējumu izmantoja Evans un pasmaidiju.
"Mhm. Nina? Ko tu zini par Evanu?" pēc brīža mulsi jautāju.
"Par kuru Evanu?" viņa neizpratnē sarauca pieri.
"Es nezinu viņa uzvārdu. Diezgan izskatīgs, brūni mati, gara auguma... "
"Aizmirsti par viņu" Nina mani pārtrauca. "Viņš izmanto meitenes, salauž viņām sirdis un bez sirdsapziņas pārmetumiem pamet." Nina dusmīgi teica.
"Starpcitu viņš šobrīd ir kopā ar Kameronu. Skolas karalieni, piebilstu ja gadijumā tu nezināji."negaidīti sarunā iejaucās Tonija. "Man jau ir sajucis skaits kuro reizi viņi ir kopā...." Tonija teica.
"Es par viņu nedomāju TĀ. Es tikai tā ziņkārības pēc apjautājos." dusmīgi teicu. Laikam labi ir ka viņš ir aizņemts, vismaz nebūs par viņu jādomā.
"Tu skaties. Ja tomēr jums tur kaut kas notiek. Nesaki ka es tevi nebrīdināju." Nina teica ar norūpējušos skatienu acīs.
Noskanēja zvans uz stundu un klasē ierikšoja skolotāja.
ESTÁS LEYENDO
Pēdējais Gads
RomanceAdele katru gadu maina savu dzīvesvietu. Tāda bija viņas vecāku pēdējā vēlēšanās, to nepildot viņa zaudēs mantojumu. Viņa nedrīkst ielaist kādu savā dzīvē, jo pēc gada būs jāšķiras uz nesatikšanos. Vai Adele atteiksies no mantojuma? Vai nauda tomēr...
