Pēdējais Gads

52.

*Pēc 2 mēnešiem*
Apsēdos uz sārtā ādas dīvāna blakus Kailebam, kurš spaidīja televizora pulti lai atrastu filmu ko skatīties. Biju tiko baudijusi kārtējās smalkās pusdienas Kaileba krustmātes villā.
Šī bija jau ceturtā reize kad viesojos Delmjaro villā un joprojām nebiju sapratusi kādēļ es šeit atrodos. Silvija, Bens un mani draugi tikai mīklaini nojauta ko es daru šajās sestdienās, man nācās melot jo Kailebs aizliedza kādam par braucieniem stāstīt.
Ar Hariju jau apmēram mēnesi dejojām savdabīgu deju. Gandrīz katru dienu mēs dusmojamies viens uz otru un nekur tālāk par draugiem nebijām nonākuši.
Skola tuvojās beigām un nākamā nedēļa būs pēdējā mācību nedēļa. Tad sekos vasara un pēdējie mēneši šajā pilsētā, drīz būs jāsāk sūtīt vēstules manas vecmammas māsai Amēlijai, jo pēdējais gads būs jāpavada pie viņas. Nebija nekādas vēlmes gadu pavadīt pie mūžvecās Amēlijas, jo vienīgais ko viņa atcerējās bija otrais pasaules karš un internetu uzskatija par ellišķu parādību.
Biju nedaudz aizdomājusies, bet Kailebs arī nebija atradis vēlamo filmu.
"Drīkstu uzdot jautājumu?"prasiju Kailebam.
Kailebs pamāja ar galvu.
"Kādēļ es šeit esmu?"
"Pavisam vienkārši pirms 17 gadiem tu piedzimi."Kailebs atbildēja.
"Nu nē,"noboliji acis,"Kāpēc es esmu šeit, tavā villā?"
"Jo man tā gribas un tu neko nevari padarīt."Kailebs atbildēja, ieslēdza filmu un piekala skatienu ekrānam.

....

Ierāpos Tonijas Ādolfa augstajā sēdeklī, lai šajā mācību gadā pēdējo reizi brauktu kopā mājās.
Rīt būs ballīte, bet līdz tai man daudz kas bija jāpaveic. Biju nolēmusi, ka būs jāpieliek punkts spēlei ar Kailebu un jānoskaidro ko viņam no manis vajag.
Mājās neviena nebija, tāpēc brīvi pārğērbos, samīļoju Fēliksu un uzvilku laiviņas un devos uz Kaileba pilsētas māju, lai gūtu atbildes uz jautājumiem.

Nospied ☆ un uzraksti komentāru, ja patika. :)